Digitālās ēras izaicinājums: roboti cilvēkiem darbu neatņems, tomēr būsim spiesti apgūt jaunas prasmes


Jonas Bačinskas
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem tiek prognozēts, ka līdz 2022. gadam globālajā darba tirgū būs nepieciešami 133 miljoni profesionāļu, kas saistīti ar IT jomu. Dažu nākamo gadu laikā desmit pieprasītākās profesijas būs: datu analītiķi, mākslīgā intelekta un mašīnmācības speciālisti, uzņēmumu vadītāji un rīkotājdirektori, programmatūru un lietotņu izstrādātāji, tirdzniecības un mārketinga speciālisti, lielo datu analītikas un digitālās transformācijas speciālisti, jauno tehnoloģiju speciālisti, organizācijas attīstības un IT pakalpojumu speciālisti.

Desmit vislabāk apmaksāto profesiju vidū pasaules mērogā IT profesionāļi atrodas saraksta augšgalā, un daudzās valstīs viņu atalgojums divas reizes pārsniedz vidējo algu.

ASV un Šveicē programmētāji nopelna vairāk nekā 100 tūkstošus ASV dolāru gadā. Karjeras plānošana IT jomā ir ilgtspējīga izvēle, bet, kā norāda programmēšanas eksperti, lai izvēlētajā jomā apgūtu padziļinātas zināšanas un kļūtu par labu un augsti apmaksātu IT profesionāli, būtu nepieciešami vismaz astoņi gadi nemitīga darba.

IT profesionāļu ienākumus nosaka divi faktori - pieredze un uzņēmuma darbības joma

Kā norāda Centrālajā un Austrumeiropā lielākās programmu izstrādes akadēmijas Software Development Academy (turpmāk tekstā SDA) Latvijas un Lietuvas vadītājs Jons Bačinsks (Jonas Bačinskas), programmētāju algas ir atkarīgas no viņu kompetences un kvalifikācijas līmeņa.

“Lai arī programmētāja-iesācēja alga var atšķirties no pieredzējuša profesionāļa atalgojuma, karjeras iespējas IT tirgū nav atkarīgas tikai no darba stāža attiecīgajā jomā, bet arī no spējām. Citiem vārdiem, šajā jomā īpaši svarīgas ir speciālista spējas, kompetence un zināšanas,” teic Jons Bačinsks. “Baltijas valstīs jaunuzņēmuma IT profesionāļa atalgojums gadā ir ap 18-19 tūkstošiem eiro. Profesionāļu, kuri ir sasnieguši augstāko līmeni, gada atalgojums šajā reģionā sasniedz 24 līdz 60 tūkstošus eiro.”

Kā norāda Bačinsks, IT profesionāļu ienākumi ir atkarīgi arī no darbības nozares, un visaugstākais vidējais atalgojums ir banku sektorā, kur saskaņā ar Oreilly pētījumu Eiropas mērogā vidējie gada ienākumi sasniedz 75 tūkstošus ASV dolāru.

“Šodien IT joma piedāvā daudz karjeras virzības iespēju, bet vienlaikus tā ir joma, kurā nepārtraukti nepieciešams mācīties. Saskaņā ar dažādu pētījumu sniegtajiem datiem tehnoloģiju ienākšanu dažādās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs visā pasaulē kavē kvalificētu darbinieku trūkums. Kvalifikācija būs jāpaaugstina vairāk nekā 55 % darbinieku aviācijas, finanšu, biotehnoloģijas, medicīnas un tūrisma nozarēs,” piebilst J. Bačinsks.

Tuvāko gadu laikā visās nozarēs palielināsies pieprasījums pēc kvalificētiem profesionāļiem, piemēram, datu analītiķiem, programmatūru un lietotņu izstrādātājiem. “Tādēļ uzņēmumiem, kas šajā automatizācijas, robotikas un viedo iekārtu laikmetā vēlas saglabāt konkurētspēju, ir jāveic ieguldījumi cilvēkresursu apmācībā,” norāda SDA izpilddirektors.

Globālās tendences: ieguldījumi darbinieku prasmju uzlabošanā ir neizbēgami

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma prognozēm 48 % darbaspēka ir kvalificēti. Uzņēmumi ir iecerējuši turpināt apmācības iekšējo departamentu ietvaros, tomēr 24 % – izmantojot ārējos apmācību speciālistus.

“Ar šīm globālajām tendencēm mēs sastopamies arī savā nozarē – aizvien vairāk starpnacionāla un vietējā kapitāla uzņēmumu vēršas programmatūras izstrādes uzņēmumos ne tikai nolūkā atrast jaunus darbiniekus, bet arī apmācīt esošos IT profesionāļus, lai gūtu panākumus lielo datu analītikas, datubāzu vai IT darbības nodrošināšanas komandās,” stāsta Bačinsks.

Pirms dažiem gadiem Nordea Bank Polijā uzsāka īpašu projektu ar nosaukumu IT na Bank, kas tika īstenots sadarbībā ar programmēšanas kursu Lietuvas SDA. Projekts, kas Polijā izpelnījās lielu interesi, palīdzēja finanšu iestādei “ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus”: atrast darbiniekus savām struktūrvienībām dažādās valsts pilsētās un sagatavot viņus darbam konkrētā IT jomā.

“Šī projekta ietvaros mēs esam apmācījuši gandrīz 70 IT profesionāļu, kuri ir pabeiguši trīs mēnešu Java programmēšanas, IT darbības un lielo datu pārvaldības kursu. Šis darbā pieņemšanas un apmācību modelis izrādījās ļoti veiksmīgs – banka apmācāmajiem garantēja darba līgumu, tādēļ viņu motivācija apgūt konkrētu IT jomu bija ārkārtīgi augsta. Vienlaikus arī uzņēmumi bija droši, ka speciālisti tiks apmācīti atbilstoši to darbības specifikai,” piebilst J. Bačinsks.

Šodien ir acīmredzams, ka tālāka izaugsme nozarē vai pakalpojumu sniegšanas jomā nav iespējama, neizmantojot informācijas tehnoloģijas, kas aizvien būtiskāk ietekmē darba tirgu. Tā kā šī joma ne vien strauji aug, bet arī nepārtraukti mainās, pēc Bačinska sacītā, IT speciālistiem ir jābūt gataviem mūžizglītībai. Prognozes par darba tirgu liecina, ka līdz 2022. gadam katram darbiniekam reizi gadā būs nepieciešamas kvalifikācijas paaugstināšanas apmācības.

Starptautiskā IT apmācību uzņēmuma SDA, kurš Baltijas tirgū ienāca pagājušajā gadā, komandā šobrīd ir vairāk nekā 600 pasniedzēju Eiropā. SDA organizē programmēšanas kursus 17 Eiropas pilsētās, tostarp arī Baltijas valstu pilsētās.

Vairāk informācijas vietnē http://www.sdacademy.lv

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli