Kuldīgas novada lauksaimnieki ir apvienojušies atbalsta grupā un pievienosies lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā. Pirms tam pulksten 10.00 Kuldīgas lauksaimnieki tiksies ar zemkopības ministru Armandu Krauzi, lai pārrunātu Kurzemes lauksaimnieku problēmas un to redzējumu risinājumiem.
“Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares – sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm. Mēs esam sagatavojuši desmit punktus, kas mūs satrauc un vēlamies tos izrunāt ar zemkopības ministru. Saprotam, ka šie jautājumi nerisināsies ātri, bet ir svarīgi pievērst ministra uzmanību un aktualizēt. Ir jautājumi, kas pārklājas ar citām organizācijām un to prasībām. Bet ir punkti, kuri iepriekš nav izskanējuši, bet ir tikpat svarīgi lauksaimniekiem,” norāda Atbalsta grupas viens no iniciatoriem, zemnieku saimniecības “Kalna Rinkas” īpašnieks Ēriks Pucens.
Pucens norāda, ka sabiedrība jau kopumā līdz galam neizprot lauksaimnieku problēmas – lauki vēl joprojām ir apstrādāti un veikalu plauktos vēl ir vietējā produkcija. Lauki tiek apstrādāti ar mūsdienīgu tehniku, nevis pirmatnējām metodēm – tātad viss kārtībā. Bet, ja nenotiks krasas pārmaiņas nozarē un politiskajā dienaskārtībā, tad šī nozare var tik kopumā apdraudēta, jo jau šobrīd daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām – samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.
Kuldīgas novada lauksaimnieki izveidoja atbalsta grupu šī gada februārī, reaģējot uz samilzušajām problēmām nozarē. Tajā līdzdarbojas vairāk nekā 70 zemnieku saimniecības. Kuldīgas lauksaimnieki iestājas par taisnīgu valsts attieksmi pret lauksaimniekiem, jo pēdējos gados to situācija globālu, vietēju un laika apstākļu dēļ ir būtiski pasliktinājusies, bet vietējā lauksaimniecība ir jebkuras valsts drošības un neatkarības pamats. Tāpat Kuldīgas lauksaimnieki atzīst, ka nejūt aizstāvību Eiropas Parlamentā. Eiropas zaļais kurss ir sarežģīts, birokrātisks un dārgs, un to izpilde prasa lielas darba un finanšu investīcijas zemniekiem. Līdzmaksājumu politika vēl joprojām ir viena no nedraudzīgākajām Eiropā. Tāpat valsts vāji īsteno protekcionisma politiku, ko, neskatoties uz aizliegumu, gudrā veidā dara visas citas Eiropas Savienības valstis. Tāpat lauksaimnieki ir vieni no lielākajiem energoresursu patērētājiem – ņemot vērā izmaksu kāpumu, tas būtiski dzen saimniecības izmaksu slazdos.
Kuldīgas lauksaimnieki ir pateicīgi zemkopības ministram, kas piekrita uzklausīt viņu problemātiku.
/zemāk Kuldīgas novada lauksaimnieku prasību apkopojums/
Latvijas Republikas Seaimai
Ministru kabinetam
Zemkopības Ministrijai
Vides un reģionālas attistības ministrijai
28.02.2024.
No Kuldīgas novada lauksaimniekiem
Kuldīgas novada lauksaimnieki, turpmāk – KNL, kuri nodarbojas ar primāras lauksaimniecības produkcijas ražošanu un ir patriotiski noskaņoti, vēlas papildināt esošo diskusiju, kas šobrīd notiek starp dažādam NVO, kas pārstāv lauksaimnieku intereses, un Valsts pārvaldes organizācijām.
Mēs, KNL, vēlamies uzsvērt, ka politikas veidotājiem vajag uzklausīt lauksaimniekus un strādāt pie jautājumiem, kas uztrauc nozari, taču šobrīd netiek pievērsta uzmanība vairākām nozares problēmām, līdz ar to aicinām tikties un pārrunāt sadarbību šādu jautājumu risināšanā:
Ministru kabinetam un Latvijas Eiropas parlamenta deputātiem nepieciešams aktīvi strādāt pie Eiropas Savienības tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, lai sākot ar 2025.gadu Latvijas lauksaimnieki saņemtu tiešmaksājumus ne mazāk kā vidējais tiešmaksājums ir citās Eiropas valstīs.
Aizliegt Krievijas federācijas un Baltkrievijas preču importu Latvijā un aktīvāk iestāties pret šo valstu preču importu Eiropas Savienībā. KNL uzskata, ka šobrīd ir ļoti svarīgi palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā, līdz ar to dažu uzņēmumu vēlme sadarboties ar agresorvalsti, lai nodrošinātu sev lielāku peļņu, ir nicināma, anti-patriotiska un grauj pārējo cilvēku atbalstošo noskaņojumu.
Mainīt nosacījumus apgrozāmo līdzekļu kredītu programmai ar Altum atbalstu, lai aizdevumu var saņemt arī tās saimniecības, kuras 2023.gadā ir saskarušās ar nelabvēlīgo laika apstākļu radīto ražas kritumu, kas lauksaimnieku novedis finansiāli grūtos apstākļos.
Nelikt saimniecībām pieradīt moderno/precīzo tehnoloģiju lietošanu saimnieciskajā darbībā, jo, ja viņu īpašumā ir šādas iekārtas, tad pieņemt, ka tās tiek izmantotas saimniecības vajadzībām. Šādas iekārtas tiek iegādātas konkrētam mērķim, nevis lai stāvētu bez pielietojuma.
Aktīva un ilgtermiņa atbalsta programmas izveide demogrāfijas veicināšanai Latvijā. Sabiedrībai ir jātic valsts dzīvotspējai. Nepieciešams radīt apstākļus un samazināt finansiālo slogu, lai iedzīvotāji vēlētos un varētu atļauties veidot ģimenes ar vairāk bērniem, jo kā mēs zināt, tad bērni, kuri piedzimst tagad, būs tie, kas pēc vairākiem gadiem veidos valsts budžetu pensiju izmaksāšanai.
Izveido valsts attistības banku, kura veicinās kreditēšanu valsts reģionos gadījumos, kad komercbankas to nevēlēsies, piemēram:
Ārpus reģionu centriem kreditēt mājokļu iegādi, būvniecību vai renovāciju ar labākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas ļautu sakārtot dzīvojamo fondu ārpus reģiona pilsētām, lai veicinātu mazpilsētu un laiku teritoriju attīstību.
Veidot programmu lauku saimniecības iegadei, kur jaunās paudzes lauksaimnieki varētu iegādāties jau esošas, darbojošas saimniecības, tādā veidā veicinot jaunu un enerģisku cilvēku ienākšanu lauksaimniecības nozarē. Līdzīga sistēma veiksmīgi strādā Dānijā jau vairākus gadu desmitus.
Pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie PVN likmes samazināšanu vietējiem svaigas pārtikas produktiem (augļi, dārzeņi), kas palielinās vietējas pārtikas produktu īpatsvaru mazumtirdzniecībā un cenu ziņā spēs konkurēt ar importa produktiem. Nepieciešams veidot sistēmu, kurā valsts un pašvaldības iepirkumos kā prioritāte būtu vietējie pārtikas produkti, vēlams balstīties uz bioloģiski audzētu produkciju.
Lauku ceļu sakārtošana veidojot atbalsta programmas un uzturēšanas pamatnostādne kā uzturēt vietējās nozīmes ceļus, jo šobrīd karam darba veicējam/pasūtītājam ir savi uzskati par ceļa uzturēšanas veidu/biežumu. Ceļa uzturētāji iepirkumos bieži neiekļauj nekādas izmērāmas un kontrolējamas prasības, līdz ar to reģionu iedzīvotāji cauru gadu spiesti pārvietoties pa ļoti nekvalitatīviem ceļiem, kas liedz arī attīstīties vietējai uzņēmējdarbībai.
Izbeigt dalīto īpašumu ražošanas uzņēmumiem teritorijās un ļaut pielietot tādus pašus zemes iegādes principus kā tas ir īpašumiem zem daudzdzīvokļu namiem.
Izstrādāt valsts dzīvo resursu pārvaldības stratēģiju, kurā noteikt nepieciešamo savvaļas un lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu attiecību, lauksaimniecības zemju platības un dabas aizsargājamo teritoriju platības, lai iedzīvotāji tiktu apgādāti ar nepieciešamajiem resursiem. Nepieciešams izglītot sabiedrību par lauksaimniecības ietekmi uz vidi un neatļaut zaļā kursa organizācijām celt neslavu lauksaimniekiem par dabas piesārņošanu.
Ēriks Pucens
