Otrdien, 24. janvārī, ES Parlamentā notiks svarīga uzklausīšana. Tiks prezentēts 1,1 miljons eiropiešu, kuri parakstīja pilsoņu iniciatīvu "Glābiet bites un lauksaimniekus", aicinājums. Lai risinātu bioloģiskās daudzveidības krīzi, tiek prasīts līdz 2030. gadam par 80 % samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu un līdz 2035. gadam to pilnībā pārtraukt. Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai lauksaimnieki tiktu atalgoti par saimniekošanu saskaņā ar dabu. Priekšlikums tiks skatīts parlamentā, un deputāti uzdos jautājumus un sniegs komentārus.
1,1 miljons eiropiešu lūdz izbeigt pesticīdu lietošanu
Uzklausīšana notiek svarīgā brīdī. ES Komisijas priekšlikums par 50% samazināt pesticīdu
lietošanu 2030.gadā (SUR) ir saņēmis spēcīgu kritiku no lauksaimniecības industrijas.
Decembrī lauksaimniecības lobijs ES Padomē pārliecināja 19 (*) valstis lūgt ES Komisijai jaunu
ietekmes novērtējumu priekšlikumam par pesticīdu lietošanas samazināšanu (SUR), pamatojot
prasību ar iespējamiem ražas apjoma zudumiem un pārtikas deficītu saistībā ar Krievijas
agresiju Ukrainā. Šāds atkārtots novērtēšanas process radīs ievērojamu kavēšanos ar
dokumenta stāšanos spēkā, kas, savukārt, varētu izjaukt visu ES Zaļo kursu.
Gan pesticīdu samazināšanas regula, gan jaunais dabas atjaunošanas likums ir daļa no ES
Zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam”. Plāni tiek apspriesti ES Padomē un
Parlamentā, un šogad vajadzētu tikt pieņemtam galīgajam lēmumam.
"Mums jārīkojas ātri. Mēs saskaramies ar bioloģiskās daudzveidības sabrukumu, un bez
bioloģiskās daudzveidības nevar būt ilgtspējīga pārtikas ražošana. Neveiksme aizkavētu ES
zaļo plānu īstenošanu vismaz par 10 gadiem, un mums nav tāda laika,” saka Martins Dermīns,
EPI galvenais pārstāvis.
"ES jau 2009. gadā vienojās ievērojami samazināt pesticīdus," saka otrais pārstāvis
Helmuts Burtšers-Šādens. "Šo "ilgtspējīgas lietošanas direktīvu" dalībvalstis neieviesa, un
solītais samazinājums nekad netika īstenots. Tāpēc Komisija tagad ierosina saistošu regulu.
Tas ir labi un steidzami, taču mums ir nepieciešams daudz vairāk ambīciju, lai dotu sev, saviem
bērniem un nākamajām paaudzēm nākotni.”24.janvāra uzklausīšanas laikā:
● Docents Jeroens Kandels uzsvērs ietekmes novērtējumu vājās vietas un steidzamību
rīkoties tūlīt. Viņš ierosināja lūgumu, ko parakstīja 739 zinātnieki no visas Eiropas, par
vērienīgu pesticīdu regulu.
● Franču lauksaimnieks Žans Bertrāns Lozjē uzsvērs, kā viņš savā 80 hektāru lielajā
lauksaimniecībā samazināja pesticīdu lietošanu par 80%, nezaudējot ražu, vienlaikus
palielinot peļņu un samazinot darba slodzi.
● Augsnes zinātniece profesore Violeta Geisena sniegs ieskatu jaunākajos pesticīdu
atlieku pētījumu rezultātos un pesticīdu kokteiļefektā uz mūsu veselību un vidi.
Latvijas vides un zemnieku nevalstiskās organizācijas - Latvijas Permakultūras biedrība,
Ekodizaina kompetences centrs, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija - aicina sekot
līdzi diskusijai ES Parlamentā otrdien, 24.janvārī tiešraidē un izteikt atbalstu pesticīdu lietošanas
samazināšanai!
Uzziņai:
Uzklausīšana notiks otrdien, 24.janvārī, no plkst.14.30 līdz 18.30 Eiropas Parlamentā Briselē. Pasākums
tiks pārraidīts tiešraidē, un saite būs pieejama dažas dienas pirms tiesas sēdes.
Tiklīdz saite būs pieejama, jūs to atradīsiet arī FB lapā “Glābiet bites un lauksaimniekus”, kur publicēsim
arī pilnu programmu.
Vairāk informācijas par EPI pārstāvēšanu ES Parlamentā: EPI pārstāvis Tjerks Dalhuisens,
tjerk@pan-europe.info, +31614699126
(*) Austrija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija,
Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Ilze Mežniece,
Latvijas Permakultūras biedrības valdes vadītāja
