Vitenbergs: Kūdras nozares liktenis ir atkarīgs no ierēdņu spējas pārliecināt Eiropas Komisiju par izpildītu mājas darbu


foto;Valsts prezidenta kanceleja
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs informē, ka pretēji Eiropas Komisijas viedoklim komisija šodien sēdē spērusi būtisku soli kūdras nozares tālākai pastāvēšanai Latvijā un uzdevusi atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt kūdras ieguves un apsaimniekošanas stratēģiju.

Vienlaikus Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs norāda, ka Latvija, atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, savu mājas darbu ir izpildījusi jau pirms teju divdesmit gadiem un jau šobrīd kūdra tiek izmantota videi draudzīgiem mērķiem, nevis fosilās enerģijas ražošanai, pret ko iebilst Eiropas Komisija.

“Eiropas Komisija šobrīd strādā pie jaunas politikas izstrādes, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm atteikties no kūdras ieguves, kas tiek tālāk izmantota enerģētikā un nodara būtisku kaitējumu videi. Latvijā 95% no kūdras iegūst dārzkopībai un mežsaimniecībai, kas nozīmē, ka tieši pretēji tā rada jaunu “dzīvību” un samazina kaitīgo emisiju ietekmi uz vidi. Nozarē tiek nodarbināti ap 2000 cilvēku, un tās pienesums valsts budžetam nodokļu veidā ir ievērojams – ap 18 miljoniem eiro gadā. Mūsu mājas darbs ir izpildīts vēl ilgi pirms Eiropas Savienība ir devusi darba uzdevumu, tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka ar kūdras nozari notiek tas pats, kas ar Latvijas cukurfabrikām un zvejas kuģiem. Par nozari ir jācīnās un jāpanāk, lai Eiropā izprot Latvijas atšķirīgo situāciju - kūdru iegūst dārzkopībai, nevis apkurei,” norāda Vitenbergs.

Latvijā iegūto kūdru izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā – pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādu audzēšanai. Tas ir pretējs izmantošanas virziens citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Īrijai, Zviedrijai, Somijai un Igaunijai, kur kūdra tiek pārstrādāta enerģētikas vajadzībām, tādējādi radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Saeimas komisija uzskata, ka Latvijai kūdra ir jāpozicionē kā vērtīgs lauksaimniecības un bioekonomikas izraktenis ar ļoti augstu nākotnes potenciālu un eksporta produktu. Tāpēc ir svarīgi, lai atbildīgā ministrija kopā ar nozari izstrādā ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībai.

“Latvijai kūdra ir ļoti vērtīgs derīgais izraktenis, kas jau divdesmit gadus tiek izmantots vislabākajos nolūkos – lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Likvidējot šo nozari, mums tāpat šajās nozarēs kūdra būs nepieciešama, bet mēs to iepirksim no valstīm, kur kūdras ieguve būs atļauta. Tas nozīmē, ka mēs neizmantosim to potenciālu, ko iegūstam šobrīd no kūdras rūpniecības. Ir izveidojusies absurda situācija, ka tiek “sisti savējie”, tāpēc šī ir tā reize, kad mūsu politiķiem Saeimā un Eiropas Parlamentā būtu jāiestājas par Latvijas interesēm,” atzīst Vitenbergs.

Komisija pauda arī izbrīnu par to, ka līdz šim nav jau izstrādāta stratēģija šī Latvijas situācijā vērtīgā derīgā izrakteņa apsaimniekošanai. Šobrīd jau vairākus gadus tās izstrāde ir iestrēgusi VARAM  gaiteņos.

Eiropas Komisija plāno veicināt ES dalībvalstu atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā, izstrādājot kompensācijas mehānismus darbības pārstrukturizešanai. Ja Latvija piekristu tam, tad nākamajos septiņos gados nozare saņemtu kompensācijās 68 miljonus eiro.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi