Alerģiju sezona sākusies: Kā pasargāt sevi?


alergija foto;maminuklubs.lv
Garākas dienas, spožāka saule un dabas atmošanās no ziemas miega vieniem rada prieku un enerģijas pieplūdumu, kamēr citiem tieši otrādi – nepatīkamas izjūtas, ko pavada šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, asarojošas, niezošas acis, citkārt arī kairinošs klepus, miegainība un nespēks. Kā rīkoties, lai mazinātu ziedputekšņu izraisītos alerģiskos simptomus, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

“Polinoze jeb ziedputekšņu alerģija Latvijā ir salīdzinoši izplatīta, turklāt tā var pēkšņi parādīties jebkurā vecumā. Tie, kuri ar alerģijām saskaras regulāri, parasti to atpazīst un zina, kā rīkoties, taču sarežģītāk ir tiem, kurus alerģija skārusi pirmo reizi – bieži cilvēkam šķiet, ka viņš ir saaukstējies, lai gan patiesībā simptomi liecina par alerģiju. Svarīgi apzināties, ka alerģiju var kontrolēt, iespējami samazinot saskarsmi ar alergēniem, taču simptomus diemžēl var novērst tikai medikamenti,” skaidro farmaceite.

Alerģijas ne tikai pavasarī, bet arī vasarā un rudenī

Alerģijas izraisa augi, kas apputeksnējas ar vēja palīdzību – ziedputekšņi līdz ar gaisu, ko ieelpojam, nokļūst organismā. Alerģisku reakciju var izraisīt visdažādākie augi – gan koki un krūmi, piemēram, bērzs, alksnis, lazda, ozols, kļava, papele, priede, osis un goba, gan graudzāles, piemēram, timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, rudzi, griķi, kvieši. Tāpat arī dažādas nezāles, piemēram, pienene, kaņepe, nātre, vērmele un gundega. Saskaņā ar šo augu ziedēšanas laiku iedala vairākus alerģisko slimību saasināšanās periodus: pirmais – pavasarī, koku ziedēšanas laikā (marts, aprīlis, maijs), otrais – vasarā, graudaugu apputeksnēšanās laikā (jūnijs, jūlijs), trešais – rudenī, nezāļu putekšņu laikā (augusts, septembris, oktobris). Efektīvākai alerģijas profilaksei ieteicams doties pie alergaloga un noskaidrot, kurš krūms vai augs izraisījis alerģiju.

Visaugstākā ziedputekšņu koncentrācija siltos un vējainos rītos

Lai iespējami izvairītos no alergēniem koku vai augu aktīvākajā putekšņu izdalīšanās periodā, ieteicams uzturēties iekštelpās ar aizvērtiem logiem, bet telpu vēdināšanu veikt vakarā vai naktī. Jāatceras, ka, vēdinot mājokli, jāraugās lai nebūtu caurvējš, kas var veicināt ziedputekšņu nokļūšanu iekštelpās.

Vislabāk doties ārā pēc lietus, jo tad gaisā cirkulējošo ziedputekšņu un putekļu koncentrācija ievērojami samazinās. Tāpat patīkamāka uzturēšanās ārā būs vēsākās dienās – tajās ziedputekšņu koncentrācija ir zemāka (taču, no otras puses, vēsās dienas pagarina ziedēšanas periodu). Savukārt visgrūtāk panesamie periodi ir rīta stundas, kā arī sausi un vējaini laikapstākļi, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Dodoties ārā, ieteicams pasargāt acis un lietot saulesbrilles, bet, atgriežoties mājās, uzreiz pārģērbties (pārvilktās drēbes jānovieto iespējami tālu no guļamās telpas/zonas) un izmazgāt matus.

Izteiktu simptomu gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta

Ja alerģijas simptomi ir izteikti un tie būtiski pasliktina pašsajūtu, jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks turpmāko ārstēšanās kursu. “Alerģijas gadījumā nepieciešams pasargāt deguna gļotādu, tāpēc to ieteicams mitrināt, lietojot jūras ūdeni, savukārt tās kontrolēšanai var izmanto gan pirmās, gan otrās paaudzes antihistamīna preparātus. Pie pirmās paaudzes preperātiem klasificējams tavegils (klemastīns), suprastīns (hloropiramīna hidrohlorīds), fenkarols (kvifenadīns), taču tie var izraisīt miegainību un samazināt koncentrēšanās spējas. Efektīvāki ir otrās paaudzes antihistamīna medikamenti, piemēram, loratidīns, cetirizīns u.tml. Tie mazāk ietekmēs ikdienas aktivitātes, jo neizraisa miegainību, un tos jālieto retāk nekā pirmās paaudzes medikamentus,” stāsta Mārīte Šukele.

 

Apotheka
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli