Swedbank dzīvības apdrošināšanas apkopotā informācija liecina, ka šogad vidējā apdrošināšanas atlīdzība traumu gadījumos bijusi ap 480 eiro, un atsevišķā gadījumā pat 15 320 eiro. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzība tikusi izmaksāta par tādām traumām kā muskuļu un saišu bojājumiem, izmežģījumiem, sasitumiem, brūcēm, ribu, plaukstu un pēdu kaulu lūzumiem. No visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem teju katram desmitajam klientam jeb 9% tika veiktas operācijas, lai novērstu traumu iztaisītās sekas.
Kad ziema ir sniegota, daudzi no mums steidz baudīt ziemas priekus, taču jāatceras, ka, pat braucot ar ragaviņām, jābūt uzmanīgam, lai negūtu dažādas traumas. Lai izvairītos no nepatīkamām un sāpīgām situācijām ziemā, Swedbank apdrošināšana sadarbībā ar medicīnas centra ARS Traumpunktu sagatavojis ieteikumus drošākai ziemai.
Medicīnas centra ARS Traumpunkta vadītāja Sarmīte Dūze skaidro, ka bieži vien no traumām var izvairīties, ja laikus saplānojam savu laiku un nesteidzamies: “Lai izvairītos no traumām, ikdienā ir jābūt uzmanīgiem ne tikai uz slidenām ietvēm, bet jāpievērš uzmanība arī tam, kas var krist lejā no jumtiem. Baudot ziemas sporta aktivitātes, svarīgi ir apzināties savas prasmes - ja esi iesācējs, tad izvēlēties savām spējām atbilstošu kalnu, kā arī ir svarīgi izvēlēties atbilstošu sporta inventāru, kas piemērots konkrētā cilvēka augumam, garumam un ķermeņa svaram,” stāsta S. Dūze.
Bieži ziemas priekus steidzamies baudīt tieši kopā ar bērniem, kuri priecājas par braukāšanu ar ragaviņām gan no kalna, gan vienkārši pastaigās. Ragaviņas bērniem ir viens no galvenajiem izklaides veidiem, taču, kā atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti, - arī šīs ziemas visbīstamākais “transportlīdzeklis”. Visbiežāk nelaimes notiek, izvēloties nepiemērotas vietas – pārāk stāvas nogāzes ar tramplīniem un nelīdzenumiem, dažādiem šķēršļiem. Bērni nespēj laicīgi nobremzēt kalna beigās, vai gūst traumas, ietriecoties šķēršļos, vai arī, krītot traumē rokas, kas neapdomīgi ieāķētas ragavās.
Lai vizināšanās no kalniņa būtu droša, mediķi aicina ievērot trīs priekšnoteikumus:
Jāizmanto drošs un kontrolējams aprīkojums: bērna vecumam un spējām atbilstoši vadāmas ragaviņas, piemērots apģērbs, drošības ekipējums.
Jāpārliecinās par vides drošumu: jāizvērtē kalna stāvums, tramplīnu augstums, virsmas segums un apgaismojums; vai nogāzes galā nav ceļa, upes, grāvja, koku un citu šķēršļu; būtiski izvērtēt to, vai izklaides norises vietā nav pārāk daudz citu cilvēku: ļoti bieži bērni traumas gūst, tieši saskrienoties viens ar otru; vai kalna noslēgumā ir pietiekoši daudz vietas, lai droši nobremzētu.
Nepieciešama pieaugušā uzraudzība: ar maziem bērniem, kas vēl nespēj kontrolēt savu slīdēšanas trajektoriju, jāslidinās tikai kopā; bērniem jāmāca, ka nedrīkst ieķerties ragaviņās ar rokām un kājām; ikkatrā situācijā klāt jābūt kādam, kas var reaģēt, izsaucot mediķus un sniedzot pirmo palīdzību.
Tāpat bērnu slimnīcas ārsti atgādina, ka slidināšanās aiz braucošiem transportlīdzekļiem ir kategoriski aizliegta - tas ir likumpārkāpums, kas nopietni apdraud cilvēka veselību un dzīvību.
Ja tomēr noticis negadījums un ir gūta trauma, S. Dūze iesaka savainoto vietu nekavējoties padarīt mazkustīgu vai nekustīgu, to apsaitējot. Traumētajai vietai jāliek klāt aukstums, kā arī var iedzert pretsāpju līdzekļus. Taču, ja trauma ir liela, nekavējoties jāvēršas pie speciālista un jāveic rentgens.
Swedbank
