Zane Ozola: Jāmāca katrs bērns, nevis "vidējais skolēns"


Zane Ozola public. foto
Jauns mācību gads ir iespēja sākt kaut ko jaunu, atstājot pagātnē iepriekšējo gadu izglītības sistēmas kļūdas un nepilnības. Tas ir laiks, lai sniegtu otro elpu arī matemātikai – mācību priekšmetam, kas iepriekšējos gados rezultējies ar zemiem vidējiem rezultātiem centralizētajā eksāmenā, jāatrod tikai veids, kā to izdarīt vislabāk, uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola. Viņa norāda, ka ar diskusiju par matemātiku festivālā "Lampa" noslēdzās gadu ilgs darbs, ko veica biedrība. Diskusijā izkristalizējās vairākas atziņas un konkrēti priekšlikumi. Lai sasniegu labākus rezultātus, būtiski ir iemācīt bērnus domāt un konstruēt zināšanas. Eksāmenu rezultāts nevar būt pašmērķis, bet, strādājot pie bērnu domāšanas un mācot katru bērnu, nevis "vidējo skolēnu", arī eksāmenu rezultātu uzlabošanās neizpaliks.

Iekļaut stundās aizvien vairāk eksāmenu uzdevumus

Lai gan šogad matemātikas eksāmenu vidējos rezultātos bija vērojami nelieli uzlabojumi, problēma kopumā vēl nav atrisināta. Ir nepieciešams atrast veidu, kā mainīt ikdienas darbu šajā priekšmetā, iekļaujot stundās aizvien vairāk eksāmenu uzdevumus. Nevis pielāgot eksāmenu līdzšinējam mācību saturam, bet otrādi - meklēt uzdevumus, kas piemēroti jaunajām prasībām. Tas, protams, var tikt attiecināts arī uz ikvienu citu mācību priekšmetu, taču viens ir skaidrs - VISC un IZM jādara viss iespējamais, lai skolotājiem būtu pieejami pēc iespējas vairāk dažādu līmeņu uzdevumi.

Atmest “es nemācēju, un arī manam bērnam nepadodas”

Pieredzējuši pedagogi norāda, ka matemātika nav dabiska prasme, bet ikviens to var apgūt. Galvenais, noticēt, ka ikviens bērns var iemācīties matemātiku, turklāt pietiekami labā līmenī attiecībā pret sevi pašu. Būtiski arī vecākiem nepārnest savu pieredzi uz bērnu, neuzturēt domu “es nemācēju, un arī manam bērnam nepadodas”.

Ne tikai jāaizlāpa caurumi, bet jāmeklē jauni risinājumi

Lai sekmētu matemātikas apguvi, ļoti būtiski ir visi izglītības līmeņi, sākot no sākumskolas. Ja kādā no līmeņiem radīsies problēma vai pārrāvums, tas var radīt negatīvas sekas eksāmenā. Pedagoga uzdevums ir sekot līdzi katram bērnam, un, ja tiek atklāts, ka skolēns neizprot kādu no tēmām, jāmeklē problēmas sakne - jāatrod brīdis, kad sākušās problēmas un jāaizlāpa šis caurums. Pēc diskusijas par matemātiku tika secināts, ka būtisku uzlabojumu varētu panākt, paaugstinot matemātiskās kompetences slieksni potenciālajiem sākumskolas skolotājiem, stājoties augstskolā.

Katra mācību stunda ir vesels process

Daudzi teiks, ka tā ir papildus slodze pedagogiem, tomēr ir vērts atcerēties, ka mēs mācām katru bērnu, nevis vidējo statistisko. Esmu pārliecināta, ka pedagogi ir gatavi strādāt un pieņemt izaicinājumus, to apliecina arī neskaitāmas aptaujas un diskusijas. Skolotāji apzinās, ka katra mācību stunda ir vesels process, kurā var mēģināt ieviest jaunas lietas, pārbaudīt, kā tās darbojas, vai bērniem tās patīk u.tml.

Spēja iemācīties domāt

Stāsts patiesībā nav tikai par matemātiku, bet par spēju iemācīties domāt, un matemātika ir lakmusa papīrītis, kas to parāda. Spēt domāt un nodot šo spēju tālāk bērniem savā ziņā ir intelektuāls izaicinājums, bet tas ir iespējams. Veidojot skolēnos izpratni un spēju konstruēt zināšanas, arī rezultāti uzlabosies. Matemātika ir joma, kurā kļūda ir nevis problēma, bet gan iespēja izprast attiecīgo jautājumu padziļināti. Matemātika nebūt nav mehāniska atkārtošana, un tas nav labākais veids, kā to apgūt. Mehāniskā atkārtošana jāaizstāj ar izpratnē balstītu mācīšanos.

Risinājumi jau šodien

Diskutējot par šo jautājumu, eksperti ir izvirzījuši konkrētus risinājumus, ko katrā skolā katrs savā klasē varam uzsākt jau šodien.

1. Noticēt, ka katrs bērns var apgūt matemātiku, tāpēc stundā mācīšanos organizēt tā, lai tiktu domāts par katru bērnu un lai katram bērnam tiktu radītas iespējas viņa ceļā uz labāko rezultātu matemātikā.

2. Lai matemātikas mācīšanās skolā uzlabotos un rezultāti būtu labāki, mācību videi jābūt sakārtotai, modernai, skolēniem un skolotājiem patīkamai, gaisotnei stundās jābūt nepiespiestai, izzinošai, radošai un labvēlīgai.

3. Tipiskiem matemātikas uzdevumiem no mērķa jākļūst par līdzekli. Skolēnam ir jārada iespēja domāt un komunicēt par jēdzienu un veikto darbību nozīmi/jēgu un izmantot šo ieradumu jaunu zināšanu konstruēšanā.

4. Ir jāsaprot, ka matemātika nav tikai cipari un darbības ar tiem! Neticat? Klausieties Glāsu, Reihu un Bēthovenu!

Skaidrs redzējums un konkrēts plāns

Lai panāktu reālus uzlabojumus, nepieciešams skaidrs un konkrēts plāns – ko darīs skolotāji, ko – Izglītības un zinātnes ministrija, ko - Valsts izglītības un satura centrs? Tāpat jārod risinājums pedagogu trūkumam, jo bez matemātikas skolotājiem šo priekšmetu neapgūt. Un pedagogi nepieciešami jau sākumskolā, tāpēc jābūt skaidram plānam un redzējumam par skolotāju piesaisti. Tieši sākumskolas pedagogi ir tie, kuri skolēnam ieliek vai neieliek izpratni par šo priekšmetu.

 

Autors: Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola


 

Neatkarīgā izglītības biedrība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums