Eksperts: Pašvaldības policija eskalē, nevis risina konfliktus


Valters Bergs public. foto
Ja neklausīsi, pasaukšu policistu – šādu frāzi saviem bērniem ir teikuši daudzi vecāki, galvenokārt tāpēc, ka tieši ar to mums nereti asociējas pašvaldības policija – soda piemērotājs un bubulis, ar ko biedēt bērnus, nevis atbalsts un vidutājs, pie kura vērsties problemātiskās situācijās, stāsta kvalificēts mediators, jurista palīgs Valters Bergs. Pašvaldības policijai jau sen ir laiks mainīties, no represīvas iestādes kļūstot par mūsdienīgu organizāciju, kas risina, nevis eskalē konfliktus, un pielieto 21. gadsimtam atbilstošas metodes, tostarp mediāciju. Tāpat viņš norāda, ka nepieciešams sekmēt ne tikai sabiedrības uzticēšanos, bet arī iesaisti policijas darbā un attīstīt prevenciju.

2019. gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, provocējot kādu šoferi braukt dzērumā, un par valsts amatpersonas bezdarbību saukti divi Rīgas pašvaldības policisti. Rodas pamatots jautājums – kas novedis līdz šādai situācijai? Viens no iemesliem viennozīmīgi ir prevencijas funkcijas atstāšana novārtā, liekot uzsvaru uz soda sankcijām.

Jo vairāk protokolu, jo labāk

Rīgas pašvaldības policijas darba rezultāti 2018. gadā liecina, ka ar video novērošanas centra starpniecību fiksēti 2374 pārkāpumi, tiesībsargājošajām iestādēm izsniegti 471 video ieraksti, reģistrēti 14467 dažāda veida administratīvie pārkāpumi. Par stāvēšanas un apstāšanās noteikumu neievērošanu sastādīti 49534 administratīvā pārkāpuma protokoli. Par Rīgas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu reģistrēti 2119 administratīvie pārkāpumi, bet par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu neievērošanu - 2361 administratīvie pārkāpumi. Analizējot šos datus, kā arī budžetā plānoto iekasēto naudas soda apmēru (2020. gadā plānots iekasēt 1100000 eiro), jāsecina, ka Rīgas pašvaldības policijas darba rezultāts tiek vērtēts tikai pēc tā, cik administratīvie protokoli sastādīti un cik personas aizturētas personas. Nevienu neinteresē prevencija vai situācijas, kurās konfliktā iesaistītās puses izlīgušas.

Faktiski policijas darbinieks, uzvelkot formu un izejot uz ielas, jau īsteno prevenciju, jo viņa klātbūtne var atturēt personu, kas plānojusi veikt pārkāpumu. Tieši tas ir būtiskākais pozitīvais pienesums no policijas, nevis sastādīto protokolu skaits. Augstais reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits liek secināt, ka prevencija ir bijusi nepietiekama vai tā nav bijusi vispār. Diemžēl, policijas vadība no inspektoriem prasa darba rezultātus - protokolus, prevenciju nevērtējot kā darba rezultātu.

Savu cilvēktiesību celšana pāri visam

Pašvaldības policijai ir ļoti plaša kompetence, tomēr lielāko daļu no ikdienas darba aizņem dažādu konfliktu risināšana starp vairākām iesaistītām pusēm, kas vēršas pie likuma normām, lai aizstāvētu savas intereses un realizētu kādu nodomu. Nodomi iesaistītajām pusēm bieži vien ir diametrāli pretēji. Konfliktu pamatā nereti ir savu cilvēktiesību celšana pāri visam, tomēr cilvēktiesības nav bezgalīgas un jāatceras - kur vienam cilvēktiesības sākas, otram tās beidzas. Piemēram, smēķētājam ir tiesības smēķēt, bet tajā pašā laikā, ja blakus atrodas nesmēķētājs, viņam ir tiesības neelpot cigarešu dūmus un prasīt, lai smēķēšana tiek pārtraukta.

Policija nereti eskalē konfliktus

Policija šāda veida konfliktus var risināt, bet diemžēl var arī eskalēt, kā nereti arī notiek, jo lielai daļai sabiedrības jau policijas klātbūtne pati par sevi rada papildus stresu. Lai policijas darbinieki šādus konfliktus neeskalētu, nepieciešamas mediācijas prasmes - vismaz tādā līmenī, lai izprastu, kas ir konflikta pamatā un patiesās konfliktā iesaistīto pušu vēlmes.

Plašas darbības funkcijas

Pašvaldības policijas darbību nosaka dažādi aspekti: valsts pārvaldes realizācijas iespējas, tiesību normu ietvars, kā arī sadarbība ar iedzīvotājiem un profesionāla konfliktu risināšana. Esmu pārliecināts, ka, veicot pētījumu par iedzīvotāju uzticēšanos un gatavību sadarboties, dati nebūtu iepriecinoši. Policijas darbības efektivitātes kontekstā jāmin arī sabiedrības informēšana par aktuāliem notikumiem pilsētā, kā arī drošības un kārtības nodrošināšana valsts līmenī, kur pašvaldības policijai ir ļoti būtiska loma. Pašvaldības policisti ir nemitīgi iesaistīti reālo notikumu apritē, uzrauga apkārt notiekošo un izvērtē katra indivīda darbību atbilstību normatīvajiem aktiem, tiesībām un pienākumiem.

Sabiedrības iesaiste un uzticēšanās

Lai policijas darbs būtu efektīvāks, kārtības nodrošināšanā vairāk jāiesaista sabiedrība, bet, lai tas notiktu, sabiedrībai jāuzticas policijai un jājūt, ka tā vienmēr ir līdzās. Iedzīvotājiem jābūt pārliecībai, ka policijas pamatuzdevums nav sodīt, bet gan audzināt sabiedrību likuma cienīšanas garā, kā pamatfunkciju izmantojot prevenciju. Lai īstenotu visus iepriekš minētos nosacījumus, policijas darbiniekiem jāzina, kā konfliktus un problēmsituācijas iespējams risināt ar izlīgumu. Pašvaldības policijai kā valsts pārvaldes un kārtības nodrošināšanas un likuma ievērošanas institūcijai ir plašas pilnvaras un vienlaikus arī liela atbildība. Viens no tās principiem nosaka sadarbību ar iedzīvotājiem, demokrātiska dialoga veidošanu un tādu risinājumu ieviešana dzīvē, kas nodrošina katrai iesaistītajai pusei maksimāli vēlamo tiesību normatīvo aktu ietvaros.

Pēc konflikta jādzīvo turpat blakus

Saistībā ar kaimiņu interešu sadursmi jau izsenis zināms, ka šādās situācijās nereti tiek iesaistīti likumsargi un kārtības nodrošinātāji, jo kaimiņi dažādu psiholoģisku vai sociālu uzskatu atšķirību dēļ savus konfliktus nespēj atrisināt patstāvīgi. Pēc konflikta atrisināšanas lielākajā daļā gadījumu kaimiņu līdzāspastāvēšana turpinās, tāpēc ir maksimāli svarīgi panākt abpusēji izdevīgu izlīgumu. Šādā gadījumā ļoti piemērots instruments ir mediācija, kas mūsdienās gūst aizvien plašāku popularitāti visā pasaulē.

Ar mediāciju ātrāk un vienkāršāk

Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, pašas mēģina rast konstruktīvu risinājumu. Mediācija kā konfliktu risināšanas process ir papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam. Tās mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Turklāt ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam. Ja policistam, kas ierodas uz ģimenes vai kaimiņu savstarpēja konflikta risināšanu, ir mediatora prasmes, ir iespējams atrisināt strīdu, nepiemērojot noteiktas sankcijas.

 


 

Kvalificēts mediators, jurista palīgs Valters Bergs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums