Kāpēc tikai par Ibuprofēnu gadā pārmaksājam divus miljonus eiro?


foto;arsts.lv
Kas jādara, lai Latvijā vēl vairāk samazinātu zāļu mazumtirdzniecības 
cenas? Jāmaina PVN likme? Jāmazina maksimālā cenu starpība līdzvērtīgas 
efektivitātes kompensējamajiem medikamentiem? Jādodas pieredzes apmaiņas 
braucienos uz Lietuvu, Igauniju vai varbūt Mozambiku?

Jādomā, ka vismaz pirmās divas metodes nostrādātu. Šajā rakstā gan gribu 
runāt par kādu citu labi pazīstamu, tomēr bieži vien spītīgi piemirstu 
cenu samazināšanas metodi. Plašāku ģenērisko (vienu un to pašu aktīvo 
vielu saturošo, līdzvērtīgas farmakoloģiskas efektivitātes) medikamentu 
izmantošanu.

Patiesi. Kādēļ gan divas, trīs vai pat desmit reizes pārmaksāt par 
zālēm, ja cits ražotājs ar citu nosaukumu piedāvā faktiski to pašu 
medikamentu, ar identisku aktīvo vielu un pierādītu bioekvivalenci.
Plašāka oriģinālo zāļu aizvietošana ar ģenēriskajām ļautu ietaupīt 
desmitiem miljonus eiro gadā, kurus iedzīvotāji varētu izlietot vai nu 
citu medikamentu iegādei, jo naudas tam bieži vien pietrūkst, vai nu 
kādiem citiem mērķiem.

Neraugoties uz to, ka ģenērisko medikamentu pārdošanas apjomi gadu no 
gada aug, statistika nav tik pozitīva kā varbūt gribētos.
Piemēram, saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem 2016. gadā 
oriģinālās zāles aizņēma 25% zāļu tirgus rēķinot pēc pārdoto iepakojumu 
skaita un 55% tirgus, rēķinot naudas izteiksmē. Būtībā tas nozīmē, ka 
iedzīvotāji iegādājās mazāk zāļu, nekā būtu varējuši, maksājot par tām 
lielāku naudas summu.(1)

Jāsaprot, protams, ka ne visām zālēm, it īpaši, ja runājam par nesen 
atklātiem, mūsdienīgiem medikamentiem, retu saslimšanu ārstēšanai ir 
pieejami aizvietotāji. Šo zāļu īpašais statuss un ražotāju vēlme atgūt 
to izstrādē ieguldītos līdzekļi, bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc 
medikaments ir ievērojami dārgāks nekā, pēc brīvi pieejama patenta 
ražots produkts. Augsta cena šādos gadījumos ir diezgan likumsakarīga.
Savādāk būtu jāskatās uz dažu tradicionālu medikamentu „uzskrūvētajām” 
cenām un pretrunīgi vērtējamiem tirgus panākumiem.

Piemēram, 2017. gadā lielākais realizācijas apjoms starp bezrecepšu 
zālēm Latvijā bija medikamentam ar oriģinālo nosaukumu Ibumetin 400 mg 
film-coated tablets, kura pārdošanas ieņēmumi sasniedza 3.37 miljonus 
eiro. (2) Galvenā šo zāļu sastāvdaļa ir viela, kas pazīstama ar 
starptautisko nosaukumu ibuprofēns, un pirmo reizi ir sintezēta pagājušā 
gadsimta 60. gados. Tagad ibuprofēnu saturošus medikamentus ar dažādiem nosaukumiem - ibumetīns, ibugesiks, Ibumaks, ibuprofēns u.t.t. ražo teju 
vai katrs lielāks farmācijas uzņēmums, un šī iemesla dēļ vājāk informētu 
pircēju prātos pat var iestāties neliels apjukums.

Pavisam Latvijā 2017. gadā tika pārdots dažādu ražotāju ibuprofēns 5,86 
miljonu eiro apmērā, turklāt lielākajā daļā gadījumu cilvēki, pērkot šīs 
zāles, ir ievērojami pārmaksājuši – kopumā ņemot vairāk nekā 2 miljonus 
eiro.

Līdzīgas situācijas varam vērot arī citu medikamentu tirdzniecībā.
Šī iemesla dēļ ir sajūta, ka valsts veselības aizsardzības speciālistu 
mēģinājumi izglītot sabiedrību jautājumos, kas skar ģenēriskās zāles un 
to lietošanu, līdz šim nav bijuši pārāk veiksmīgi.

Labi iecerētā daudzpakāpju sistēma - ārsts pacientam receptē izraksta 
zāļu aktīvo vielu un devu (nevis nosaukumu). Savukārt farmaceits tam 
aptiekā piedāvā lētāko atbilstošo zāļu ģenērisko versiju, darbojas 
galvenokārt tad, ja runa ir par valsts kompensējamiem medikamentiem.
Citās situācijās lētākā ģenēriskā medikamenta iegāde var būt daudz 
sarežģītāka un lielākā daļa atbildības par to būtu jāuzņemas Veselības 
ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrām kā arī farmācijas 
kompānijām.

Acīmredzams, ka esošajā veselības aprūpes sistēmā, lai sekmētu plašāku 
ģenērisko zāļu izmantošanu, nepieciešams ieviest papildus korekcijas. 
Jāpastiprina arī esošo normatīvu un vadlīniju kontrole. Pārbaudot, 
piemēram, to vai farmaceiti pircējiem pietiekami labi izskaidro 
atšķirību starp dažādu ražotāju ibuprofēna tabletēm.

Jāuzlabo arī iedzīvotāju informētība par ģenēriskajiem medikamentiem, kā 
arī viņu tiesībām zāļu izrakstīšanas un iegādes procesā.  Dažus šiem 
jautājumiem veltītus elektroniskus bukletus iespējams atrast Zāļu valsts 
aģentūras mājaslapā. Jāsaprot gan, ka lielāko daļu gados vecāku 
iedzīvotāju, kas nav aktīvi interneta lietotāji, šādas komunikācijas 
metodes nesasniedz.

Plašāka ģenērisko medikamentu izmantošana ir viens elementārākajiem 
veidiem kā varam samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm. Šis 
process gan ir jāvada un jāsekmē, necerot, ka tas sakārtosies pats no 
sevis.


1/https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/2018-05/ZVA%20buklets%20pacientiem.pdf
2/ Zāļu patēriņa statistika 2017. 60.lpp.

Renārs Putniņš, neiroķirurgs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli