Ziņas | Lasītāji raksta


Eksperte: Sabiedrībā ir vērojams pandēmijas pagurums

Virkne Latvijas pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju ir iesaistījušās Jeruzalemes dejas izaicinājumā, pulcējot kuplu dejotāju skaitu. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kuri uzskata – latviešiem ir gana daudz skaistu tautas deju, lai nevajadzētu aizgūt svešzemju tradīcijas. Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus norāda, ka šī pozitīvā izaicinājuma popularitāte slēpjas "labo ziņu" trūkumā, kas sabiedrībā valdošajā pandēmijas pagurumā ir īpaši būtiskas.

Eksperte: Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus viņa atgādina, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Pētījums: Apmierinātība ar darbu ir cieši saistīta ar emocionālo inteliģenci

Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi - jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.

Kas skaitliski raksturo katru no Latvijas 6 reģioniem?

Rīga, 16.10.2020.
Latviju veido 6 statistiskie reģioni, un katrā no tiem ir nelielas atšķirības iedzīvotāju skaitā, vecuma struktūrā, tautību sadalījumā un citos iedzīvotāju raksturojošajos rādītājos. Lai iepazīstinātu ar būtiskākajām atšķirībām starp reģioniem Latvijā, Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi datu vizualizācijas katram Latvijas reģionam par tādām tēmām kā iedzīvotāju un mājokļu raksturojums, nabadzība, ekonomiskā aktivitāte, atpūta un labsajūta, kā arī veselības pašvērtējums. Vizualizācijas pieejamas CSP tīmekļa vietnē sadaļā "Infografikas".

Edgars Tavars: Pie velna pesticīdus!

"Latvijas Zaļā partija (LZP) aicina "nenorakt" vienu no retajām Eiropas Komisijas (EK) pozīcijām, kas ilgtermiņā var nest milzu labumu Latvijai. Tāda ir EK Zaļā kursa stratēģija "No lauka līdz galdam", kam pretinieku frontē iestājusies Zemkopības ministrija, lielzemnieki un augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk AAL) lobisti. Pie velna pesticīdus, jo šī ir zaļā iespēja!", uzskata Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.

Tekstila šķirošana nebeidzas pie konteinera – jābūt pieprasījumam pēc pārstrādātām izejvielām

Kopš pagājušā gada septembra līdz šī gada augusta beigām divdesmit konteineros, ko Rīgā un Pierīgā izvietoja AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Eco Baltia vide", savāktas 250 tonnas dažādu tekstila izstrādājumu. Vairāk nekā trešdaļai no tiem jeb aptuveni 40% zemās kvalitātes un materiālu daudzveidības dēļ ir ierobežotas iespējas nonākt atkārtotā apritē, tostarp pārstrādē, kas pagaidām pasaulē ir mazattīstīta. Līdz ar to šie materiāli pie esošās situācijas savu dzīves ciklu beigs poligonā, kas gan tāpat ir labāks risinājums, nekā tikt izmestiem kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Lai veicinātu tekstila šķirošanas sistēmas kopējo attīstību, ir būtiski jāpilnveido pārstrādes tehnoloģiju iespējas, ko var izdarīt, stimulējot pieprasījumu pēc pārstrādātajām izejvielām Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas līmenī. Turklāt tas attiecas kā uz tekstilu, ko Latvijā šķirot esam sākuši tikai nesen, tā arī uz citiem šķiroto atkritumu veidiem, piemēram, iepakojumu, riepām vai elektroiekārtām.

Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupa – tilts starp pacientiem un valsti

Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupa tika izveidota 2016.gadā, lai parlamentārā līmeni iestātos par onkoloģisko pacientu tiesībām un veicinātu diskusiju starp pacientu organizācijām un valsts institūcijām. Par to, kas jau sasniegts un kas ir galvenās prioritātes nākotnē, stāsta šīs grupas pārstāve, deputāte Evita Zālīte Grosa. Uzzini vairāk, apmeklējot Krūts veselības dienu Rīga Plaza 17. oktobrī!

Paaugstinot ES klimata mērķus, pieaugs mežu nozares un koksnes produktu loma ekonomikā

Mežu nozares un koksnes produktu loma Latvijas un Eiropas ekonomikā pieaugs, jo Eiropas Komisija ir paziņojusi par sākotnēji ES izvirzīto klimata mērķu paaugstināšanu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitāti. Turpmāk visiem ES ekonomikas sektoriem būs jākāpina savi centieni, lai līdz jaunās desmitgades beigām par 55% samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona "Brakšķi" saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada" paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot Zemgales – valsts otru lielāko – atkritumu apsaimniekošanas poligonu "Brakšķi", negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu "Brakšķi" apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu "Getliņi". SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi", kā poligona "Brakšķi" operators, šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā "Brakšķi" ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms ir otrs lielākais valstī pēc poligona "Getliņi". Pie tam poligona "Brakšķi" krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks – 14,1 gads, turpretī poligona "Getliņi" atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai 3 gadi.

Stila padomi: kā vīrietim lieliski izskatīties jebkurā dzīves situācijā? Iesaka stiliste Sintija Selicka-Užane

Stiliste Sintija Selicka-Užane ir pārliecināta, ka pasaule pieder drosmīgajiem, un aicina vīriešus savā garderobē apvienot ērto un funkcionālo ar spilgto un neierasto. Stilu šodien definē ne vien tas, ko tu velc, bet arī tas, ar kādiem aksesuāriem izvēlies papildināt savu apģērbu. Šeit arvien lielāku lomu ieņem mūsdienu tehnoloģijas, ka kļuvušas gan par vērtīgu palīgu ikdienā, gan par vienu no individuālā tēla pamatelementiem. Līdzās funkcijām ne mazāk svarīgs ir dizains, kas iekļaujas mūsu dzīvesstilā. Stiliste stāsta, kam jābūt stilīga vīrieša garderobē un kā ikvienā ikdienas situācijā apģērbu veiksmīgi savienot ar modernajiem un funkcionālajiem tehnoloģiju sīkrīkiem jeb "gadžetiem".

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums