Valsts prezidents: grozījumi politisko organizāciju finansēšanas likumā veicinās partiju attīstību, noturību un parlamentāro efektivitāti 3. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai izskatīšanai izstrādāto likumprojektu "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". "Tikai tādas politiskās partijas, kas pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, dod nozīmīgu pienesumu valstiskas, ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā," valsts budžeta finansējuma piešķīrumu pamato E. Levits.
Valsts prezidents vairākkārt ir aicinājis Saeimu rūpīgi vērot regulējuma par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām piemērošanu praksē un būt gataviem veikt nepieciešamos pilnveidojumus un koriģēt konstatētās nepilnības.
E. Levits norāda, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs. Piešķirtais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām ir jāizmanto ne tikai lietderīgi, bet arī jēgpilni, pauž Valsts prezidents.
Valsts prezidents uzskata, ka ikvienai nacionāla līmeņa politiskajai partijai ir jāspēj izstrādāt savu piedāvājumu tādās būtiskās valsts politikas jomās kā drošība, ārlietas, tautsaimniecība, labklājība, kultūra u. c. Tāpat šīm partijām jāpiedāvā cilvēki, kuri gan Saeimas, gan valdības līmenī spētu šīs politikas pienācīgi pārstāvēt, norāda E. Levits.
“Pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažām politiskajām partijām radās grūtības atrast atbilstošus kandidātus atsevišķu nozaru pārvaldībai. Līdzīgas grūtības bija vērojamas, komplektējot Saeimas komisiju sastāvus. Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā,” skaidro Valsts prezidents.
Datu analīze politisko partiju finansēšanas jautājumos atklāj, ka šobrīd piešķirto valsts budžeta finansējumu politiskās partijas vai to apvienības primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai. Attiecīgi mazāka daļa valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai.
Tādēļ, lai veicinātu politisko organizāciju kapacitātes stiprināšanu pietiekošā apmērā visas sabiedrības interesēs, Valsts prezidenta izstrādātais un iesniegtais likumprojekts paredz, ka politiskajai partijai tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30 % no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Likumprojekta regulējums veicinās politisko partiju attīstību, noturību un parlamentāro efektivitāti. Valsts budžeta finansējuma jēgpilna izlietošana politisko partiju sadarbībai ar Latvijas sabiedrības dažādām grupām, konsultācijām partijas darba un programmas uzlabošanai, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, kā arī deputātu kandidātu mācībām ne vien uzlabos politisko partiju saturisko kapacitāti, bet arī stiprinās to spēju pēc iekļūšanas Saeimā efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu.
Atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā spēkā esošajam regulējumam, kā arī ņemot vērā 2023. gadā paaugstināto minimālo mēneša darba algu, šogad attiecīgi ir palielinājies valsts budžeta piešķirtais finansējums politiskajām partijām.
Valsts prezidents aicina Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni
3. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai izskatīšanai izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, tādējādi aicinot Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni.
“Nešaubos, ka Sēlijas ģerboņa noteikšana likumdošanas ceļā stiprinās šīs latviešu vēsturiskās zemes identitātes vizuālo atveidojumu un ietvers to vienotajā Latvijas valsts heraldiskajā sistēmā. Sēlijas ģerbonim būs nozīmīga simboliska nozīme turpmākajā Sēlijas politikā, risinot jautājumus par Sēlijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un turpmāko ilgtspējīgu attīstību,” norāda Valsts prezidents.
Sēlijas ģerboņa autors ir mākslinieks Mg. hist. Edgars Sims.
Sēlijas ģerboņa attēls – sarkanā laukā, pretēji pagriezts, ejošs sudraba staltbriedis – vienbalsīgi tika apstiprināts Valsts heraldikas komisijas 2022. gada 25. maija sēdē.
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par likumprojektu
Valsts prezidenta kanceleja
