Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātais Saeimas prezidij, godātais Ministru prezidenta kungs, cienītās deputātes un godātie deputāti, kolēģi ministri, ekselences, dāmas un kungi!
2022. gada 24. februāra rītā līdz ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā sabruka miers
Eiropā un starptautiskajai kārtībai tika dots smags trieciens. Eiropā plosās karš. Mūsu
morālā un politiskā izvēle ir skaidrs atbalsts Ukrainai līdz tās galīgai uzvarai, jo tikai tā var
panākt ilgstošu mieru Eiropā, nostiprinot mūsu drošību.
Pašlaik pret Krievijas agresiju cīnās, cieš badu, salst, tiek deportēti un mirst ukraiņi –
neatkarīgās un brīvās Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Tas notiek tādēļ, ka liela daļa
Krievijas sabiedrības tic, ka var atgriezties imperiālisma un koloniālisma periodā. Tā tic
savai izredzētībai un nesodāmībai.
“Nekad “mīļā miera labad” nenodod savu pieredzi un pārliecību.” Šie Apvienoto Nācijas
Organizācijas ģenerālsekretāra Dāga Hammaršelda vārdi joprojām ir atgādinājums visai
demokrātiskajai pasaulei. Pārāk ilgi šo padomu demokrātiskā pasaule ignorēja. Tagad mēs
nedrīkstam nedz pagurt, nedz mīļā miera vārdā nodot mūsu vērtības un mūsu principus.
Tas ir mūsu pašu un visu brīvo un demokrātisko pasaules valstu sabiedrību dēļ.
Diemžēl pasaulē un arī Eiropā ir valstis, kas pēc pilna mēroga neizprovocētā Krievijas
iebrukuma Ukrainā turpina izpatikt agresoram – Krievijai. Šādi centieni ir amorāli un
nejēdzīgi.
Krievijas režīms vairs neslēpj savu zvērīgo seju. Beztiesiskums, terors, vardarbība un nāve
kopsolī ar šovinistisku imperiālismu ir divdesmit pirmā gadsimta Krievijas režīma
Molotova kokteilis un šī režīma vizītkarte pasaulē.
Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabali, tāpat kā Krima un Sevastopole ir
starptautiski atzītas Ukrainas teritorijas. Latvija nekad neatzīs šo teritoriju nelikumīgo
aneksiju no Krievijas puses. Ukrainai kā jebkurai valstij ir leģitīmas tiesības uz2
pašaizsardzību. Ukrainai ir tiesības ar militāru spēku atjaunot savu teritoriālo integritāti tās
starptautiski atzītajās robežās.
Mēs visi vēlamies ātru Ukrainas uzvaru un Krievijas sagrāvi, tomēr mums ir jāsaprot, ka
cīņa būs gara, nežēlīga un ilgstoša. Mēs nedrīkstam atslābt un pagurt. Mēs turpināsim
atbalstīt Ukrainu. Pašlaik tā ir Latvijas un visas Eiropas aizsardzības pirmā līnija.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir skaudrs atgādinājums mums pašiem. Ja turpmāk vēlamies
aizstāvēt brīvu, demokrātisku un starptautiskajās tiesībās balstītu pasaules kārtību, mums
ir skaidri jāiestājas par šiem principiem un tiesībām. Šo interešu un vērtību vārdā ir arī
dārgi jāmaksā – šī vārda visplašākā izpratnē.
Mēs aicinām mūsu sabiedrotos un partnerus sniegt visa veida palīdzību Ukrainai. Mēs
aicinām demokrātiskās lielvaras apgādāt Ukrainu ar tankiem, pretgaisa aizsardzības
iekārtām un munīciju. Ar visu, kas nepieciešams Ukrainai. Mēs esam pateicīgi ASV un
Vācijai par atbildīgo lēmumu nosūtīt Abram un Leopard tankus.
Mēs sakām lielu paldies tiem, kas jau daudz darījuši, apbruņojot un ekipējot Ukrainas
armiju. Bet ir karš. Tas ir nežēlīgs un prasa lielus resursus. Palīdzība ir jāturpina.
Dāmas un kungi!
Teju katru reizi, uzstājoties Saeimā ar ārpolitikas ziņojumu, esmu teicis, ka Latvijas
ārpolitiskās intereses ir nemainīgi skaidras. Tās ir Latvijas valsts neatkarības
nodrošināšana, mūsu valsts suverenitātes stiprināšana un sabiedrības labklājība. Šogad
šiem vārdiem ir vēl skaudrāka jēga kā jebkad. Lai šīs intereses īstenotu, mēs rīkosimies
šādi.
Mēs stiprināsim savu aizsardzību un darīsim visu, lai Latvijā būtu ilgstoša mūsu sabiedroto
klātbūtne.
Mēs sniegsim Ukrainai visu iespējamo atbalstu – politisku, militāru, ekonomisku, juridisku
un arī morālu.
Mēs strādāsim pie Krievijas un Baltkrievijas tālākas starptautiskās izolācijas, paplašinot
sankciju politiku.
Mēs stiprināsim sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Apvienoto
Karalisti, bet jo īpaši ar mūsu reģiona partneriem – Poliju, Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Mēs iestāsimies par spēcīgu Eiropas Savienību, jo tikai efektīva Eiropas Savienība spēj
sevi aizsargāt un palīdzēt Ukrainai.
Mēs veicināsim mūsu valsts ekonomisko transformāciju, sniedzot atbalstu Latvijas
uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apgūšanā.3
Godātie deputāti!
Pateicoties Latvijas sabiedrībai, valsts institūcijām, pašvaldībām un Latvijas
nevalstiskajām organizācijām, 2022. gadā Latvija kļuva par vienu no vadošajām pasaules
valstīm, kas sniegusi būtisku atbalstu Ukrainai. Šobrīd sniegtais Latvijas atbalsts Ukrainai
ir vairāk nekā 410 miljoni eiro.
Vēlos pateikties visiem, kuri pērnajā gadā sniedza pašaizliedzīgu palīdzību Ukrainai,
ziedoja un atvēra savu māju durvis bēgļiem. Jūs ne tikai palīdzat Ukrainai, bet arī stiprināt
mūsu Latviju. Paldies par to!
Latvijas ārlietu dienests iestāsies par tālāku Eiropas Savienības finanšu atbalsta Ukrainai
turpināšanu, palīdzot nosegt arī finansiālās vajadzības valsts funkciju veikšanai. Arī šogad
Latvija Černihivas apgabala rekonstrukcijā Ukrainā ieguldīs piecus miljonus eiro, īpašu
uzmanību pievēršot steidzamajām rekonstrukcijas prioritātēm – kritiskās infrastruktūras,
uzņēmējdarbības un mājokļu atjaunošanai.
Cienītās deputātes, godātie deputāti!
Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru. Krievijas
karš pret Ukrainu sniedza biedējoši skaidru perspektīvu drošības jautājumiem, kas ir ne
tikai Baltijas reģiona, bet visas eiroatlantiskās telpas un globāls risks.
Krievija joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds Ziemeļatlantijas līguma organizācijai
jeb NATO. Mūsu reakcija uz Krievijas agresiju ir labāka sagatavotība un noturība, kā arī
stingra atturēšana un aizsardzība.
Baltkrievija turpina īstenot hibrīdaktivitātes uz mūsu valsts robežas. Aleksandra
Lukašenko neleģitīmais režīms saviem mērķiem izmanto trešo valstu pilsoņus, veicinot to
nelikumīgu robežas šķērsošanu. Mēs turpināsim apņēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu
Latvijas, NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, ievērojot humanitāros
apsvērumus, palīdzot tiem cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams.
Mums jāsamazina Latvijas ievainojamība, palielinot ieguldījumu aizsardzībā. Latvija
turpinās investēt militāro spēju un infrastruktūras attīstībā, lai stiprinātu NATO austrumu
flangu, un ir pateicīga sabiedrotajiem par to klātbūtni Latvijā.
Jau pirmajās Krievijas agresijas dienās pret Ukrainu tika pieņemti sabiedroto lēmumi
stiprināt NATO Austrumu flanga drošību. Paldies mūsu NATO partneriem, kas ļoti īsā
laikā ir papildus izvietojuši sabiedroto spēkus arī šeit – Latvijā.
NATO Madrides samitā tika politiski nostiprināti būtiskākie lēmumi par NATO
aizsardzības veidošanu ap principu, kas liegs agresijas iespēju jau no pirmās minūtes vai
metra. Šogad jūlijā NATO Viļņas samits būs svarīgs atskaites punkts, kurā kopīgi
izvērtēsim progresu šo mērķu sasniegšanā. Spēcīga Ukraina un spēcīgs NATO, kas4
darbojas pozitīvā sinerģijā ar Eiropas Savienību, būs pamats nākamajai Eiropas drošības
arhitektūrai.
Ekselences, dāmas un kungi!
Latvija un Eiropa ir tik stipra, cik stipri ir tās pilsoņi. Tādēļ Latvija šogad strādās un
atbalstīs Eiropas Savienības noturības, efektivitātes un ietekmes tālāku stiprināšanu.
Latvijas interesēs ir stiprināt Eiropas Savienības ekonomisko patstāvību, veidojot
ilgtspējīgu enerģētisko politiku, īstenojot klimatneitralitātes politiku, stiprinot vienoto
tirgu, attīstot tālāku digitalizāciju un savienojamību, efektīvi izmantojot atveseļošanās
instrumentu un pilnveidojot brīvās tirdzniecības līgumu tīklojumu.
Šogad Eiropas Savienībā ir jāturpina strādāt pie alternatīviem dabasgāzes piegādes ceļiem
un jāizveido dabasgāzes tirgus ar stabilu un pieejamu resursa cenu.
Latvijas interesēs ir arī stabilitāte, drošība un ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienības
ģeogrāfiski tuvos reģionos. Tādējādi Latvijas ārpolitikas uzmanība būs fokusēta uz
sadarbības veicināšanu un atbalsta sniegšanu šo reģionu valstīm, primāri izmantojot
Eiropas kaimiņu politikas instrumentus.
Esam pierādījuši, ka spējam aizstāvēt ne tikai valsts robežas, bet arī mūsu informācijas
vidi. Dezinformācija ir viens no Krievijas valdības piekoptajiem agresijas instrumentiem.
Tās propagandas rīkiem nav vietas ne Latvijā, ne citviet Eiropā.
Šodienas pasaulē vēsture ir kļuvusi par vienu no galvenajiem rīkiem demokrātisko vērtību
un ģeopolitiskās uzvedības ietekmēšanai. Nozīmīgs Krievijas militārā iebrukumu
pavadošais process ir mēģinājumi skaidrot tā mērķus, kas balstīti sagrozītā un melīgā
vēstures izpratnē.
Latviju un Eiropu kopumā, mieru pasaulē ne tik daudz apdraud Krievijas veiktās
informatīvās operācijas, cik izkropļotā realitāte pašā Krievijā – vēsturiskā revizionisma
sētos draudus mēs redzam gan šībrīža iebrukumā Ukrainā, gan arī iepriekš – Krimas
okupācijā, iebrukumā Gruzijā un citos mūsdienu konfliktos.
Tādēļ Latvija arī turpmāk pieliks visus pūliņus, lai starptautiskā vidē lēmumu pieņemšana
balstītos uz patiesību un taisnīgumu, gan šī brīža situācijas vērtējumos, gan arī tās
vēsturiskās veidošanās izpratnē.
Uz Krievijas propagandas un dezinformācijas vilni, kas pavadīja pilna mēroga iebrukumu
Ukrainā, reaģējām izlēmīgi, bet vienlaikus arī tiesiski. Arī Eiropas Savienībā iestāsimies
par iespēju vērsties pret trešo valstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos mūsu
demokrātiskajos procesos.
Vārda brīvība nav apšaubāma un nav aizstumjama otrajā plānā. Nelīdzināsimies
autoritārajām kaimiņvalstīm, kuru valdībām cenzūra un informācijas kontrole ir iecienītākā5
metode. Latvijai vārda brīvība, mediju neatkarība, atvērts, brīvs, globāls un drošs internets
ir priekšnosacījums sabiedrības noturībai, īpaši šodienas apstākļos. Neatkarīgo mediju
darbs vājina atbalstu agresijas karam Krievijas sabiedrībā, kā arī palīdz uzturēt cerību uz
demokrātisku attīstību mūsu kaimiņvalstī.
Cienītās deputātes, godātie deputāti!
Līdz ar drošības vides izmaiņām, ciešāka reģionālā sadarbība vairs nav tikai politiskās
izvēles jautājums. Tā ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību. Atbildes un risinājumi mūsu
draudiem un izaicinājumiem rodami tikai reģiona valstu rīcības koordinācijā.
Šogad Latvija prezidēs Eiropas Padomes Ministru komitejā un koordinēs Baltijas–
Ziemeļvalstu sadarbības formātu. Un šogad sāksies Latvijas lobija kampaņas aktīvās fāze,
kandidējot uz vietu ANO Drošības padomē.
Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes prioritāšu centrā būs demokrātijas un likuma varas
stiprināšana, īpaši veicinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas autoritāti un efektīvu tās spriedumu
izpildi dalībvalstīs. Otra prioritāte būs vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas
Padomes digitālās darba kārtības veicināšana un atbalsta sniegšana Eiropas Padomes
reformu procesam.
Mūsu ekonomiskā izaugsme, noturības stiprināšana un aizsardzība ir efektīvāk īstenojama
ciešākā sazobē ar reģiona valstīm – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Apvienoto
Karalisti.
Šogad Ārlietu ministrija no Lietuvas kolēģiem pārņēmusi Baltijas un Ziemeļvalstu
sadarbības koordināciju. Tieši uz šiem mūsu kopīgai drošībai kritiskajiem jautājumiem
liksim uzsvaru, virzot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu jeb NB8 sadarbību 2023. gadā.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO pavērs jaunas reģionālās sadarbības iespējas
un neapšaubāmi ir pozitīva ziņa reģionam un aliansei. Vienlaikus redzam nepieciešamību
reģionālā līmenī koordinēt kopīgu rīcību tālākai Krievijas starptautiskai izolācijai, sankciju
pastiprināšanai un Krievijas noziegumu atbildības jautājuma virzīšanai.
Dāmas un kungi!
Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgo vietu 2026.–2027. gada termiņam.
Ir pamatots jautājums: kāda jēga Latvijai piedalīties vēlēšanās, kuras notiks 2025. gadā, ja
ANO Drošības padome ir strupceļā, un tā nespēj atbildēt Krievijas agresijai pret Ukrainu.
Starptautiskās sistēmas pamatā joprojām ir valstu suverenitāte, valstu vienlīdzība,
neiejaukšanās iekšējās lietās, valstu teritoriālā nedalāmība, strīdu mierīga risināšana un
starptautiskās tiesības. Visi šie principi ir iestrādāti ANO Statūtos. Starptautiskā kārtība un
ANO efektivitāte ir nesaraujami saistītas un otrādi.6
Jebkādi centieni stiprināt spēkā esošo uz noteikumiem balstīto kārtību un aizsargāt
cilvēktiesību un demokrātijas principus stiprina ANO un tuvina mūs situācijai, kurā ANO
ierobežojumi tiek pārvarēti un tās iekšējais potenciāls tiek atraisīts.
Demokrātiskās pasaules kolektīvajai gribai un centieniem jābūt vērstiem uz ANO
stiprināšanu, nevis tās noliegšanu, pamešanu vai asu kritizēšanu, aizmirstot, ka risinājumi
ir pašu valstu rokās.
Tas ir iemesls, kāpēc Latvijas kandidēšana uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa
vietu iegūst pavisam jaunu nozīmi, nevis to zaudē. Latvijas dalība šajā institūcijā sniegs
iespēju aizstāvēt tiesiskumā balstītu starptautisko sistēmu un demokrātiskās vērtības,
palīdzēt līdzīgi domājošām valstīm, kā arī akcentēt jautājumus, kas aktuāli Latvijas un
Baltijas reģiona drošībai.
Ir svarīgi ne tikai stingri nosodīt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu visos iespējamos
starptautiskajos formātos, bet arī strādāt, lai nodrošinātu, ka Krievija tiek saukta pie
atbildības par saviem noziegumiem un rupjajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Latvija atbalsta un aktīvi piedalās centienos izveidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas
nozieguma izmeklēšanai un iztiesāšanai. Nevienam starptautiskam mehānismam šobrīd
nav tiesību izmeklēt un iztiesāt agresijas noziegumus. Tādēļ jau pērnā gada 6. aprīlī Latvija
ANO Starptautiskajā tiesā iesniedza paziņojumu par iesaistīšanos trešās puses statusā lietā
“Ukraina pret Krievijas Federāciju”. Tā bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija
īstenoja savas Starptautiskās tiesas Statūtos ietvertās tiesības. Īpaša tribunāla izveide nav
vienkārša, taču plašs politiskais atbalsts ir nepārprotams signāls Krievijai, ka nesodāmība
netiks pieļauta
Godātie sēdes dalībnieki!
Pandēmijas un Krievijas izraisītā kara ietekmē daudziem Latvijas uzņēmējiem lika mainīt
piegāžu ķēdes gan izejvielu ieguvē, gan eksporta ģeogrāfijā un pārorientēties uz citiem
tirgiem. Latvijas ārlietu dienesta uzdevums ir sniegt atbalstu tirdzniecības dažādošanā.
Viens no spēcīgākajiem instrumentiem ir Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu
tīkls, kas atvieglo uzņēmēju pieeju trešo valstu tirgiem. Tādēļ šogad ārlietu dienests
turpinās atbalstīt uzņēmējus jaunu tirgu apguvē, galvenokārt, fokusējoties uz Austrāliju un
Jaunzēlandi, Āfriku, kā arī Latīņamerikas valstīm.
Latvijai ir jāizmanto Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas jeb OECD dotās iespējas. Kā prioritāras eksporta veicināšanā
patlaban ir izvirzītas nozares ar augstu pievienoto vērtību – biomedicīna, viedie materiāli,
informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, būvniecība, farmācija un citas. Savukārt
investīciju piesaistē galvenais uzsvars akcentēts uz investoriem no OECD valstīm,
piesaistot ieguldījumus zināšanu ietilpīgās nozarēs.
Kamēr Krievija turpina karu Ukrainā un ir okupējusi visas tās teritorijas, Latvija saglabā
nemainīgu pozīciju par stingru sankciju politikas turpināšanu pret Krieviju. Eiropas7
Savienība jau ir spērusi soļus lielākai harmonizācijai attiecībā uz sankciju ievērošanu un
atbildību par to neievērošanu. Sankciju piemērošanas prakse Eiropas Savienības
dalībvalstīs atšķiras, tostarp, pieredzes trūkuma vai pārvaldības sistēmas negatavības dēļ.
Tādēļ ir būtiski strādāt pie vienotas prakses ieviešanas, novēršot sankciju apiešanu.
Latvija sankciju pārvaldībai bija gatavāka nekā virkne citu valstu, jo izdarījām savus mājas
darbus iepriekšējos gados. Latvija strādā pie vēl niansētākas sankciju pārvaldības sistēmas,
jo esošo sankciju piemērošana ir bezprecedenta savā apjomā.
Sankciju ievērošanā ir nepieciešama nelokāma nostāja – neatbalstīt agresoru ekonomiski,
neiesaistīties sankciju apiešanā. Tā ir mūsu katra paša atbildība vispirms – apzināties, ka
jebkura sīkmanība un viltība, apejot sankcijas, var maksāt dārgi ne tikai personīgi, bet arī
globāli.
Dāmas un kungi!
Mums ir plaša un sazarota diaspora, kas ir liels mūsu potenciāls. Līdzās valodai, kultūrai
un tradīcijām aktīvāk jāatbalsta uzņēmīgie cilvēki diasporā, kas var dot reālu pienesumu
Latvijas tautsaimniecības attīstībai. To skaidri diktē gan ģeopolitiskā situācija, gan tās
izraisītie satricinājumi globālajā ekonomikā.
Latvijas diasporā jau šobrīd esam apzinājuši augstas raudzes starptautiskajās organizācijās
un uzņēmumos strādājošos profesionāļus. Viņi ir izteikuši nepārprotamu gatavību ar savām
zināšanām un pieredzi piedalīties valsts attīstībā. Tuvākajā nākotnē ir jārada visi
priekšnoteikumi, lai veidotu ciešu valsts un šo profesionāļu sadarbību, nodrošinot talantu
piesaisti un zināšanu pārnesi.
Raugoties nākotnē jāapzinās, ka diasporas saiknes saglabāšanai ar Latviju arvien lielāka
loma ir jaunatnei. Mūsdienu globalizācijas apstākļos, tā diemžēl ir visvairāk pakļauta
asimilācijai, tādēļ 2023. gadā darbu ar jaunatni, atbalstu tās veidotiem projektiem un
jaunatnes pašorganizēšanās veicināšanai izvirzām kā vienu no galvenajām diasporas
politikas prioritātēm.
Ekselences, dāmas un kungi!
Latvijas ārlietu dienesta sasniegtie rezultāti un sniegums lielā mērā balstās uz tās cilvēkiem
– diplomātiem. Gan pandēmija Covid-19, gan karš Ukrainā ir atstājis būtisku ietekmi uz
Latvijas diplomātu un konsulāro amatpersonu darba apjomu un kvalitatīvu funkciju
veikšanu. Tādēļ pirmo reizi šo Saeimas ārpolitikas debašu vēsturē aicinu Saeimas
deputātus diskusijās par 2023. gada valsts budžetu, atbalstīt Latvijas ārlietu dienesta lūgtās
prioritātes, īpaši stiprinot personāla kapacitāti.
Esam pateicīgi Ministru kabinetam par izpratni un atbalstu, bet galavārds pieder Saeimai.
Šajā dienā, 26. janvārī, tieši pirms simtu diviem gadiem, Latvijas valsts tika starptautiski
atzīta de iure. Tas nav iedomājams bez mūsu valsts dibinātāju stingras apņēmības un ticības
jaunajai Latvijas valstij.8
Mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt Latvijas valstiskumu starptautiskās lietās. Kopdarbā
mēs to spēsim.
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas simtu otrajā de iure gadskārtā, vēlos pateikties
Latvijas diplomātiem un diplomātiskā dienesta darbiniekiem, Saeimas deputātiem,
kolēģiem Ministru kabinetā un mūsu ārvalstu draugiem par līdzšinējo sadarbību.
Paldies visiem, kas ikdienā ar savu darbu stiprina Latvijas Republiku. Būsim stipri un
vienoti ar Latviju. Slava Ukrainai! Saules mūžu Latvijai!
Ārlietu ministrija
