Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 15. novembra pārskata sanāksmē


Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Ministra kungs!
Augsti godātie Rīgas apgabaltiesas tiesneši un tiesas darbinieki!
Godātie klātesošie!
Dāmas un kungi!


Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.


Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.


Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.


Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

I Tiesneša loma

Demokrātiska un tiesiska valsts nav pašsaprotama. Tiesneši līdzās citiem valsts konstitucionāliem orgāniem nodrošina demokrātiskas un tiesiskas valsts iekārtas aizsardzību. Atbildība par tautas vārdā pieņemtā likuma taisnīgu piemērošanu gulstas uz tiesnešu pleciem.

Tiesnesis ir cieši saistīts ar pašu valsti. Respektējot tiesiskas valsts pamatvērtības, tiesneša pienākums ir spriest taisnīgu tiesu, iedzīvinot likumā ietverto tautas gribu un principus, kas tajā ietverti, konkrētā dzīves situācijā. Drosmīgs tiesnesis ir taisnīgas tiesību sistēmas centrā. Tiesneša profesijā tieši drosme ir viens no svarīgākajiem aspektiem, jo tiesneša drosme ir taisnīguma un tiesu sistēmas mugurkauls.

Tiesnesim ir pienākums sargāt demokrātijas fundamentālās vērtības. Tikai tā var panākt sabiedrības uzticēšanos sistēmai kopumā, panākot, ka sabiedrība akceptē tiesas pieņemtos lēmumus un paļaujas uz to, ka lēmums ir pieņemts taisnīgi un sabiedrības labākajās interesēs.

Drosme spriest tiesu, nedomājot par to, ko teiks sabiedrība un mediji, tas ir viens no aspektiem, kas var tikt pilnveidots tiesneša profesionālajā izaugsmē. Drosmīgs tiesnesis vienmēr ir inovatīvs. Tiesu sistēma stagnētu, ja tiesnesis bez ierunām balstītos tikai uz jau pieņemto judikatūru. Drosme strādāt pārmaiņām nākotnē neizbēgami ietekmē likumdevēju. Tā tiesnesis piedalās tiesību tālākveidošanā, un likumdevējs konkrētā nolēmumā izsvērtos jautājumus nākotnē var apsvērt jau vispārēja noregulējuma formā.

Atkāpšanās no judikatūras pamatotos gadījumos (un tas ir jāpamato) prasa tiesneša drosmi. Iekšējā pārliecība un gūtā pieredze būs tikai daži no kritērijiem, kas kalpos par pamatu šādam solim. Tomēr tie ir demokrātiski procesi un veicina tiesu sistēmas attīstību. Tātad metodoloģiski pareizos gadījumos tas ir iespējams.

Tiesnesis nodrošina tiesiskuma principa ievērošanu. Tāpēc tiesnesim jābūt ne tikai ārēji, bet arī iekšēji neatkarīgam. Izlēmība, neatkarība, spēja pamatot un aizstāvēt savu viedokli. Nereti negatīvais tiesas tēls publiskajā telpā, kas atspoguļots caur zaudējušās puses skatpunktu, netiek atspēkots publiskajā telpā.

Pilsoniskā sabiedrība bauda plašu tiesību kopumu un aktīvi piedalās valsts pārvaldības procesos. Lai darbotos kopā ar savu valsti, nevis pret to, drosmīgam tiesnesim ir pienākums jau sākumā novērst gadījumus, kad tiek veikti mēģinājumi novājināt valsts institūcijas, paralizēt to darbu, diskreditēt valsts darbiniekus, valsts amatpersonas.

Tas ir arī tiesnešu kvalifikācijas jautājumus. Šādus gadījumus konstatēt, un tiesnesim ir vienmēr jābūt pārliecinātam, ka viņa, balstoties uz likumu, pieņemtais nolēmums atbilst ētiskiem principiem. Tas nozīmē, viņam ir jānostājas skatuves priekšā un jāsaka: “Tas, ko es atzinu par pareizu kādas konkrētas personas rīcībā, ir ētiski, labi un pareizi.” Piemēram, iestāžu tralēšana, kampaņas pret atsevišķām privātpersonām, tur, es domāju, mēs nevaram nostāties priekšā un teikt – tas ir labi un pareizi, jo jebkuram tiesneša nolēmumam ir jābūt ētiski pamatotam, ētiski pareizam. Tas ir tiesnešu kvalifikācijas jautājums, vai tiesnesis atpazīst šādus gadījumus un vai tiesnesis spēj šos ētiskos principus ietvert likuma interpretācijā. Tas ir, kā saka, labas tiesas princips.

II Tiesu darbinieku loma

Es runāju par tiesnešiem, taču tikpat būtiska loma ir tiesu darbiniekiem. Tiesu darbiniekiem ir ļoti būtiska un svarīga loma kopējās tiesu sistēmas kvalitatīvā un efektīvā funkcionēšanā. Tikpat liela loma ir arī tiesu darbiniekiem. Tiesu darbiniekiem ir ļoti būtiska loma tieši kopējās tiesu kvalitātes veidošanā.

Iespējams, ka tiesu darbinieka darbs šeit netiek tik ļoti pamanīts, taču tiesu darbinieki dod iespēju tiesnesim spriest tieši tiesu, tas nozīmē – darboties ar šo darbu, kas uzticēts tikai un vienīgi tiesnesim. Ja tiesnesis var paļauties uz labu darbinieku, tad tas nozīmē, ka visa tiesa funkcionē labi un pareizi.

Tiesu darbinieku komunikācija ar lietā iesaistītajiem dalībniekiem, kā arī ar sabiedrību rada priekšstatu pusēm par priekšā stāvošā tiesvedības procesa godīgumu, efektivitāti. Izprotošs un atvērts tiesu darbinieks saskarsmē ar lietas dalībniekiem veido daļu no tiesneša reputācijas, rada priekšstatu par to, ko sagaidīt no procesa. Tiesu darbinieki palīdz tiesnesim ienākt tiesu sēžu zālē ar pārliecību, ka process noritēs pareizi un kvalitatīvi.

III E-lietas

Noslēgumā es gribētu teikt dažus vārdus par e-lietām. Mūsdienās tiesu sistēmai ir jāspēj mainīties līdzi sabiedrībai. Tomēr tas nevar būt pašmērķis – jebkuru tehnoloģiju ieviešanai primāri ir jākalpo sabiedrībai un jānodrošina darba kvalitātes uzlabošana.

Pieaugot informācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta lomai sabiedrības dzīvē, tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt tās pakalpojumu pieejamība un attīstība arī elektroniskā vidē.

Modernās tehnoloģijas tiesas procesos un saziņā ar lietas dalībniekiem jau ir realitāte šodien, un to loma arvien vairāk pieaugs. Latvija ir veikusi lielu darbu, lai būtu gatava šim izaicinājumam, un mūsu sasniegtais moderno tehnoloģiju ieviešanā tiesu darbā ir pamanīts un novērtēts starptautiski.

Man jāsaka, ka starptautiskā salīdzinājumā un Eiropas salīdzinājumā tieši šo tehnoloģiju ieviešana juridiskajā darbā mums ir viena no labākajām, un mēs esam katrā ziņā priekšgalā Eiropā un arī pasaulē. Tāpēc es gribētu atzinīgi novērtēt sasniegto un uz to arī norādīt. Šeit varētu lietot teicienu: “Dari labu un runā par to!”

Dažādi tiesu e-pakalpojumi un moderno tehnoloģiju sniegto iespēju regulāra izmantošana tiesu darbā sekmē tiesas pieejamību pilsoņiem un paātrina tiesas procesus. Tādēļ labi iesāktais ir jāturpina tālāk, jo e-tehnoloģijas visu laiku attīstās.

Visai šai tehnoloģijai ir jākalpo tiesas darba kvalitātes uzlabošanai, un mēs esam kādreiz runājuši arī par to, vai tiesnesi varētu nomainīt e-tiesnesis, tātad automāts. Un šeit mana atbilde (tā ir filozofiska, politiska, ētiska un juridiska atbildība): “Nē!” Tā kā, dārgie kolēģi, jūs nekad nepaliksiet bez darba. Jo tas ir viens filozofijas jautājums – par cilvēkiem drīkst pieņemt juridiski saistošus lēmumus tikai cilvēks, un šeit mums ir jāredz arī mākslīgā intelekta robežas – mākslīgais intelekts var visādā veidā palīdzēt tiesnesim pieņemt lēmumus, bet nekad tas nedrīkst aizstāt tiesnesi.

Vēl ir virkne jaunu un pagaidām neapgūtu iespēju tiesu datu sistēmiskas apstrādes risinājumu ieviešanā. Šajā jomā, piemēram, būtu atzinīgi vērtējama iespēja personām pirms vēršanās tiesā novērtēt potenciālās tiesāšanās izmaksas, tiesvedības procesa ilgumu un iespējamo rezultātu, balstoties uz tiesu praksi līdzīgās lietās, kā arī vienlaikus izvērtēt iespējamus tiesas procesa alternatīvus risinājumus. Tāpat būtisks ir kopīgs darbs pie “E-pierādījumu platformas izstrāde” projekta īstenošanas. Es domāju, ka tas ir tipisks piemērs, kādā veidā elektroniskā vide var palīdzēt gan tiesnesim, gan tiesai, bet, protams, vissvarīgākais – palīdzēt arī iedzīvotājiem izmantot tiesas pakalpojumus.

Augsti novērtēju arī to, ka Rīgas apgabaltiesa ir atvērta arī jaunu pilotprojektu ieviešanai, jaunu pētījumu un ideju testēšanai un aizstāvēšanai, veltot tam savu laiku un zināšanas. Šādi tiek radīti drosmīgi un inovatīvi piemēri ne tikai tiesas darba efektivizācijai, bet arī tiek piedāvāti iespējamie risinājumi tiesu sistēmas uzlabojumiem kopumā.

Vēlu veiksmīgu un produktīvu darbu!

Valsts prezidenta kanceleja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli