Valsts prezidents: Polijas ieguldījums Latvijas valstiskuma nosargāšanā 1920. gadā ir neatsverams


foto;Ilmārs Znotiņš
Valsts prezidents Egils Levits šodien oficiālās vizītes laikā Varšavā tikās ar Polijas parlamenta Senāta priekšsēdētāju Staņislavu Karčevski (Stanislaw Karczewski) un Polijas Sejma spīkeri Elžbetu Viteku (Elžbietą Vitek).

Sarunās ar parlamenta pārstāvjiem Egils Levits uzsvēra Latvijas un Polijas parlamentāro demokrātiju nozīmi, atzīmējot, ka parlamentārismam mūsdienās ir būtiska loma valsts attīstībā un tas nedrīkst zaudēt savu ietekmi dažādu Eiropas valstu konstitucionālajā ietvarā.

Senāta priekšsēdētājs S. Karčevskis ar gandarījumu atcerējās tikko aizvadīto vizīti Latvijā, kuras laikā viņš tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, apmeklēja poļu kopienu Daugavpilī un poļu karavīrus NATO starptautiskajā bataljonā Ādažu militārajā bāzē.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits izteica atzinību Polijai, ka tā atceras savas diasporas pasaulē, tai skaitā Latvijā, kā arī rūpējas par to, lai poļu kultūra tiktu pārmantota no paaudzes paaudzē. Arī abi parlamenta pārstāvji pateicās Latvijai par tās cieņpilnu attieksmi pret poļu kopienu Latvijā, paužot prieku, ka Latvijā ir četras poļu vidusskolas, viena pamatskola un bērnudārzs un poļu bērni var gan integrēties Latvijas dzīvē, gan uzturēt spēkā poļu kultūru un valodu.

Pēc E. Levita sacītā, poļu kopiena Latvijā ir svarīga pilsoņu daļa, jo poļi ir devuši milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā, tai skaitā Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā pirms 100 gadiem un Atmodas gados, darbojoties Latvijas Tautas frontē (LTF). Latvijas Valsts prezidents īpaši izcēla Itas Kozakevičas nopelnus, kura bija viena no LTF spilgtākajiem pārstāvjiem un kura atjaunoja Latvijas Poļu savienību, kam bija neatsverami nopelni Latvijas brīvības atgūšanā.

Abas amatpersonas Latvijai izteica atzinību par laipno poļu karavīru uzņemšanu Ādažu militārajā bāzē. Arī Egils Levits pateicās Polijai par tās nozīmīgo atbalstu drošības stiprināšanā reģionā un poļu klātbūtni Latvijā.

Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas sabiedrība joprojām ar dziļu cieņu atceras Polijas karavīru nesto upuri un palīdzību Latvijai, 1920. gadā palīdzot atgūt nozīmīgu daļu Latvijas teritorijas un tādējādi nostiprinot Latvijas valstiskumu.

Abās sarunās liela uzmanība tika pievērsta Eiropas informatīvajai telpai, kiberapdraudējumiem un cīņai ar dezinformāciju. Puses bija vienisprātis, ka ir jākopj vēsturiskā atmiņa, lai arī nākamās paaudzes pilnībā izprastu pagātnes mācības un rūgtā totalitāro režīmu vēsture nekad neatkārtotos.

Gan S. Karčevskis, gan E. Viteka izteica sirsnīgu pateicību Latvijas prezidentam par to, ka viņš 1. septembrī piedalījies II Pasaules kara sākuma 80. gadskārtas pieminēšanas atceres pasākumos. Tika uzsvērts, ka tas bijis ārkārtīgi svarīgi, ka 40 valstu delegācijas bijušas klāt, lai vienotos domās par to, ka šādas traģēdijas kā II Pasaules karš nekad vairs nevar atkārtoties. Pēc Egila Levita sacītā, ir svarīgi, ka “arī šodien Eiropā mēs ik dienu sekojam līdzi tam, lai starptautiskās tiesības netiktu pārkāptas, jo II Pasaules kara pieredze rāda, cik tam var būt smagas sekas”.

Pieminot, cik aktīvi darbojas abu valstu parlamentu sadraudzības komisijas, puses pauda cerību par to aktīvu sadarbību arī turpmāk. Tāpat tika novērtētas aktīvās attiecības kultūras un tūrisma jomā, tai skaitā apzinot poļu kultūrvēsturiskā mantojuma pēdas Latvijā, kas veicina poļu tūrismu uz dažādām Latvijas vietām.

Jāpiemin, ka oficiālās vizītes laikā Latvijas Valsts prezidents nolika vainagu pie Nezināmā karavīra kapa, godinot bojāgājušo Polijas karavīru piemiņu, kā arī Varšavas centrā atklāja piemiņas plāksni vietā, kur no 1923. līdz 1939. gadam atradās Latvijas Republikas sūtniecības ēka. Tā kā pati ēka, kurā II Pasaules kara laikā atradās sūtniecība, 1939. gadā tika sabombardēta, piemiņas plāksne tika atklāta pie blakus esošā Lauksaimniecības pētījumu institūta (Ulica Szkolna 2/4).

Atklājot piemiņas plāksni, Valsts prezidents Egils Levits pateicās gan toreizējiem sūtniecības darbiniekiem par ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību veidošanā, gan Latvijas vēstniekam Polijā un Polijas vēstniecei Latvijā par aktīvu un draudzīgu abu valstu sadarbību mūsdienās.

E. Levits arī uzrunāja klātesošos diasporas pārstāvjus, uzsverot viņu pilsonisko lomu abu valstu tuvināšanā. Pēc prezidenta sacītā, ir simboliski, ka Polija zaudēja savu brīvību dažas dienas pēc II Pasaules kara sākuma un arī Latvijas sūtniecība tika sagrauta kara pirmajās dienās. Latvijas Valsts prezidents izmantoja iespēju, lai vēlreiz pateiktos Polijai par tās ieguldījumu Latvijas valstiskuma nosargāšanā 1920. gadā, un uzsvēra, ka “abu tautu pretestības griba atgūt brīvību bija spēcīgāka par totalitārajiem režīmiem”.

FOTO. Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidenta kanceleja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana