Mākslas galerijā Museum LV 5. novembrī plkst. 18:00 notiks diskusija par Eiropas kultūras manto- juma transformācijām digitālo tehnoloģiju telpā. Par sarunas impulsu kļuva mākslinieka Artūra Bēr- ziņa darbu izstāde "Himēras", kas līdz 7. novembrim ir skatāma galerijā.
Analogā pagrīde vai sacelšanās? Diskusija par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem
digitālajā laikmetā
Mākslas galerijā Museum LV 5. novembrī plkst. 18:00 notiks diskusija par Eiropas kultūras manto-
juma transformācijām digitālo tehnoloģiju telpā. Par sarunas impulsu kļuva mākslinieka Artūra Bēr-
ziņa darbu izstāde “Himēras”, kas līdz 7. novembrim ir skatāma galerijā.
Diskusijā piedalīsies pats mākslinieks un pedagoģe, izglītības eksperte un sabiedriskā aktīviste,
Latvijas krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kas vairāku gadu garumā komentē
mazākumtautību izglītības procesa attīstību Latvijā, arī LR valsts prezidenta Mazākumtautību
padomē.
Mākslinieka darbu saturs un tehnikas ilustrē autora kultūrvidi, kas ir piesātināta ar Eiropas kultūras
simbolisko, mītisko un literāro telpu, tās varoņiem, sižetu peripētijām un vēstījumiem. Šo bagātīgo
nozīmju klāstu var piemeklēt dažādi riski, starp tiem digitālās kultūras transformēta indivīda
lasīšanas mazspēja, ko stimulē procesi, kurus izraisa un padziļina masveida digitālo tehnoloģiju un
mediju fenomens.
Digitāla kultūrtelpa nes sevī milzīgas līdzdalības un autorības iespējas, bet vienlaicīgi stimulē strauju
nozīmju, avotu un tekstu banalizāciju un izņemšanu no ikdienas aprites gan izglītības saturā, gan
sadzīvē, gan savstarpēja (politiskā) komunikācijā un kultūras industrijā. Digitālā sadzīve, veidojot
būtiskas kultūras nozīmju lasīšanas izmaiņas, ne tikai ļauj masveida piekļuvi straujai informācijas
cirkulācijai, bet paver plašas iespējas ietekmēt no oriģināla teksta refleksijas attālināta vai atraduša
indivīda politiskos un sociālos uzskatus, iespējas līdzdarboties un pretoties populistiskām
ideoloģijām. Visur Eiropā ir novērojams labējā un kreisā populisma pieaugums, izmantojot
daudzveidīgas digitālās saiknes un atkarības, ko lietotāju vidū aizvien vairāk konstatē mediju
analītiķi un izglītības procesu eksperti.
Augoša vientulība, socializācijas prasmju degradācija, mentālās un fiziskās veselības problēmas,
liek meklēt jaunas pieejas kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai.
Eiropas mākslas telpa kā atvērta tekstu kolekcija un simbolisko nozīmju mijiedarbība draud pazust
apstākļos, kad tehnoloģiski pārtraukta zināšanu atjaunošanās vēlīnā turbokapitālisma apstākļos
leģitimē socializācijas procesus aizvien mazāk iekļaujot tajā kultūrmantojuma ilgtspējas
pamatprincipu - kritiskā refleksija par autentiskiem kultūras tekstiem, bez digitālajā patēriņā veido-
tiem ātras lietošanas subproduktiem, kas padara kultūras mantojumu par nesalasāmu, socializācijai
un identitātei nevajadzīgu un rezultātā - par “neeksistējošo”.
Šādos apstākļos Eiropas kultūrai draud
aizvien intensīvāka atsvešināšanās no sabiedrību vairākuma, stāvoklis pirms Apgaismības, kad
zināšanas bija elitāras vai sakrālas un bloķēja sociālās solidaritātes un tiesību dinamiku.
Šī izaicinoša situācija var novest pie tā, ka kultūras mantojums kļūs nesalasāms, jo pazudīs kultūras
alfabēta pamati.
Kā digitālajā intensitātē var atgriezties vai atjaunot kultūrtekstu autentiskumu,
piekļuvi avotiem? Kā izklaides diktatūrā var glābt realitātes sarežģītību mākslā, politikā,
grāmatniecībā un izglītībā? Kādi autori, teksti, nozīmes un procesi spēj nodrošināt Eiropas kultūras
ilgstamību daudzo izaicinājumu mudžeklī? Vai mēs vēl spēsim lasīt Artūra Bērziņa darbus? Vai
kultūras tekstu nākotne ir atrodama jaunā analogā sacelšanās procesā, kas ļautu sarežģītībai
pamest pagrīdi?
Šīs diskursīvās provokācijas izskanēs diskusijā 5. novembrī. Diskūsijas sākuma
auditorijai būs iespēja novērot mākslinieka veidoto performanci.
Saruna notiks latviešu valodā. Diskusiju moderēs kultūrpētnieks Dr. Deniss Hanovs.
Mākslas galerija Museum LV
