23. novembrī, izcilā režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, pasniegtas ikgadējās Spēlmaņu nakts balvas. Prestižo balvu par gada inovāciju, ko ierasti pasniedz LMT un šogad saņēma Valmieras teātra Kurtuve, bija ieradies pasniegt pats Smiļģis. Šādu pārsteigumu "Spēlmaņu nakts" apmeklētājiem ar mākslīgā intelekta palīdzību sarūpēja LMT un reklāmas aģentūra "Wrong".
“Nenoliedzami mākslīgais intelekts ir mūsu gadsimta jaudīgākā inovācija, kas noteikti pavērs visplašākās iespējas arī teātrī, padarot neiespējamo iespējamu un atsedzot vēl neredzētus slāņus gan labi zināmā klasiskajā repertuārā, gan mūsdienu autoru darbos. Protams, vienmēr ir jāpatur prātā deepfake jeb dziļviltojumu ētiskais aspekts un arī tas, ka ne visi šo tehnoloģiju izmanto labiem nolūkiem. Tāpēc ikdienas situācijās, kurās nav skaidri norādīts, ka runa ir par mākslas procesu, rūpīgi jāizvērtē interneta plašumos pieejamie video,” aicina LMT prezidents Juris Binde.
Mākslīgā intelekta radītais Smiļģis tapis, kombinējot leģendārā režisora sejas vaibstus ar aktiera Kārļa Arnolda Avota ķermeni, žestiem un mīmiku. Wrong šī nebūt nav pirmā pieredze sadarbībā ar mākslīgo intelektu – pērn par godu valsts svētkiem tapis animācijas klips pēc Rūdolfa Blaumaņa “Tālavas taurētāja” motīviem, kurā visus 900 klipā redzamos mākslas darbus ģenerējis mākslīgais intelekts.
“Bezgalīgi plašu iespēju pasaule – tā es gribētu raksturot mākslīgā intelekta risinājumus. Svarīgi ir tas, kā cilvēks šīs iespējas izmanto. Mūsu “Smiļģis” nav unikāls – līdzīgi risinājumi ir sastopami arī citur pasaulē, šādi ģenerēti “mākslinieki” pat koncertē un piedalās dažādos šovos. Jā, šo tehnoloģiju var izmantot dažādos veidos un dažādiem nolūkiem. Mēs esam izvēlējušies skaistāko no visiem: ar tehnoloģiju palīdzību savienot pagātni un tagadni, ļaut pagātnei pārdzimt mūsdienīgā veidolā un radīt to brīnuma sajūtu, ko vienmēr sniedz teātris,” atklāj Wrong aģentūras vadītājs Artis Krilovs.
Wrong un LMT atgādina – dziļviltojumi var būt ļoti pārliecinoši, tomēr pagaidām mākslīgais intelekts vēl nav tik prasmīgs, lai pilnībā izvairītos no kļūdām. Tāpēc, uzmanīgi vērojot, dziļviltojumus var itin veiksmīgi atšķirt no realitātes. Lūk, dažas pazīmes, ka runā nevis īsts cilvēks, bet mākslīgā intelekta radīts dziļviltojums.
Dziļviltojumu sejas ir mazāk izteiksmīgas, tajās nemainās emocijas. Pievērs uzmanību tam, vai runātāja sejā ir nolasāmas emocijas un dzīva izteiksme.
Pirmajā acu uzmetienā dziļviltojumi šķiet ļoti līdzīgi oriģinālam, tomēr bieži vien tos nodod neatbilstošs pieres platums, zoda izmērs, attālums starp acīm u. tml. Mākslīgais intelekts nav labākais meistars darbā ar detalizētu precizitāti. Vēl viena nianse, kam pievērst uzmanību un kas nereti būtiski atšķiras no oriģināla, ir ķermeņa uzbūve.
Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību acīm – parasti dziļviltojumam gaisma tajās atspīd nedabiski vai katrā acī citādi. Pievērs uzmanību, kurp vērsts runātāja skatiens un cik daudz gaismas atstarojas acīs!
Dīvaini vai izplūduši sejas vaibsti, pagriežot galvu sānis. Dziļviltojumu rīki lieliski tver seju pretskatā, bet diez ko labi neprot to atveidot, ja runātājs groza galvu.
Dziļviltojumu āda nereti izskatās nedabiski gluda – kā vaska lellei vai pārspīlēti apstrādātai fotogrāfijai.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=JySNRZJT3fU
LMT Sabiedrisko attiecību daļa
