No 2023. gada 11. novembra līdz 2024. gada 30. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai"*.
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils.
Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu “Zaļā puķe”. Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai. Jāzeps Grosvalds daudzējādā ziņā bija pirmais – Pirmā pasaules kara bēgļu cikls, latviešu strēlnieku cikls, 1917. gada revolūcija Krievijā, Austrumu cikls pēc paša pieredzētā Senās Persijas teritorijā.
Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Ekspozīciju papildina bagātīgs izpētes materiāls dažādos formātos, tostarp digitālā un audio.
Izstāde stāsta par klasisko modernismu un tā ienākšanu latviešu mākslā, atklājot to caur Jāzepa Grosvalda veidošanos par modernu jaunekli, viņa visai bezrūpīgo, taču radošo impulsu pilnu dendija dzīvi Parīzē un ceļojumos, viņa kļūšanu par savas zemes aizstāvi un nacionāli nozīmīgu tēmu aizsācēju un atspoguļotāju, kā arī autora daiļrades nozīmību Latvijas mākslas attīstībā kopumā.
Līdz ar izstādes atklāšanu klajā nāk sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas [Tableaux persans]”, kuras manuskripts tapis Parīzē 1919. gadā, neilgi pēc mākslinieka atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi izdota 1978. gadā Stokholmā. Tajā ietverti ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas tiešā veidā sasaucas ar viņa Austrumu ciklā atspoguļotajām emocijām. Jaunā grāmata papildināta ar apjomīgu vizuālo materiālu, tādējādi liekot atdzimt šim unikālajam darbam un atstājot paliekošu vērtību arī pēc izstādes noslēguma. Izdevums ir četrās valodās – oriģinālā manuskripta franču valodā, faksimils un tulkojumi latviešu, angļu un zviedru valodā.
Izstādi pavada daudzveidīga pasākumu programma, kas aptver mākslas, vēstures, literatūras, epistulārā mantojuma u.c. jautājumus, caur Jāzepa Grosvalda personības sniegumu vēstot par visa 20. gadsimta sākuma notikumiem un laika garu.
* No Jāzepa Grosvalda ieraksta dienasgrāmatā 1912. gada janvārī.
Atbalstītāji:
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Signet Bank
Sadarbības partneri un deponētāji:
Vermlandes muzejs Kārlstadē (Zviedrija), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Zuzānu kolekcija,
Andra Kļaviņa kolekcija un citas privātkolekcijas
Izstādes kuratore:
Ieva Kalnača, Projektu vadības nodaļas vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Mākslinieciskās koncepcijas autore:
Ieva Stūre
Jāzepa Grosvalda memoriālās kolekcijas glabātāja:
Aija Zandersone
Izglītības programmas kuratore:
Anna Pūtele
SAISTĪTIE PASĀKUMI:
* 1. decembrī plkst. 18.00 Sarunu vakars: Jāzeps Grosvalds dzīvē un mākslā.
Neremdināms zīmētājs, modernists, sabiedrības dvēsele
Diskusijā piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks, emeritētais profesors Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, projekta kuratore Ieva Kalnača, izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore Ieva Stūre.
Pasākumu moderē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Piecos sarunu vakaros, kas notiks reizi mēnesī piektdienās, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā kopā ar dažādu jomu ekspertiem – vēsturniekiem, literātiem, diplomātiem, dzīvesstila veidotājiem un māksliniekiem – paplašināt izstādē skartās tēmas, kas caurvij Jāzepa Grosvalda dzīvi un mākslu, atklājot mākslinieka personību un radošā mantojuma aktualitāti šodien.
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils un uzvedības modelis.
Jāzeps Grosvalds bija klātesošs arī Latvijas valstiskuma tapšanas procesos, kuros liela nozīme ir viņa ģimenes locekļiem – diplomātiem tēvam Frīdriham Grosvaldam un brālim Oļģerdam Grosvaldam. Būtiska ir arī pasaules elpa viņa dzīvē un daiļradē, no Parīzes uz Rīgu atvedot jaunās modernisma vēsmas un gūstot iespaidus no neskaitāmiem ceļojumiem pa Eiropu, kā arī Pirmā pasaules kara gados nonākot Senās Persijas teritorijā. Karš iezīmēja spēcīgu nospiedumu Jāzepa Grosvalda liktenī un mākslā, mākslinieka īsā mūža nozīmīgākajam radošajam posmam paejot kara ēnā.
Sarunu vakaru tālākā programma:
Janvārī: Jāzeps Grosvalds un jaunā Latvijas valsts. Ģimenes stiprums un intelektuālā kapacitāte, diplomātija
Februārī: Jāzeps Grosvalds un karš. Mākslinieks aktīvajā kara darbībā un mākslinieks vērotājs. Likteņa pavērsieni, kas dod Grosvalda mākslai jaunu dimensiju
Marta sākumā: Jāzeps Grosvalds un Austrumi
Marta beigās: Jāzeps Grosvalds un dzīve kā svētki – daudzveidīgi, krāšņi un piedzīvojumu piepildīti
Mērķauditorija: jaunieši, pieaugušie, seniori. Aicināti visi interesenti!
Pasākuma valoda: latviešu
Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvs)
Norises ilgums: 60–90 minūtes
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas
Vietu skaits neierobežots
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama
Papildu informācija: ekskursijas@lnmm.lv,
INTERNETA RESURSI:
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
TWITTER: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS: NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 8,00 EUR
Studenti, pensionāri: 4,50 EUR
Skolēni: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:
Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
ATTĒLI MEDIJIEM PIELIKUMĀ (failus augstā izšķirtspējā lūgums pieprasīt atsevišķi)
1. Jāzeps Grosvalds. Pašportrets. 1910. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
2. Jāzeps Grosvalds Džērsijas salā 1911. gadā. Fotogrāfija no LNMM Jāzepa Grosvalda memoriālās kolekcijas. Publicitātes foto
3. Jāzeps Grosvalds Spānijā 1913. gadā. Fotogrāfija no LNMM Jāzepa Grosvalda memoriālās kolekcijas. Publicitātes foto
4. Jāzeps Grosvalds Petrogradā 1916. gadā. Fotogrāfija no LNMM Jāzepa Grosvalda memoriālās kolekcijas. Publicitātes foto
5. Jāzeps Grosvalds. Parīzes nomale. 1914. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
6. Jāzeps Grosvalds. Kavalērija apšaudīta. 1916–1917. Papīrs, akvarelis.
Vermlandes muzeja kolekcija, Kārlstade, Zviedrija. Publicitātes foto
7. Jāzeps Grosvalds. Vecais bēglis. 1917. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
8. Jāzeps Grosvalds. Baltie krusti. 1917. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
9. Jāzeps Grosvalds. Hamadāna. 1918. Papīrs, akvarelis.
Vermlandes muzeja kolekcija, Kārlstade, Zviedrija. Publicitātes foto
10. Jāzeps Grosvalds. Trīs sievietes Bagdādes ielās. 1919. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.
Foto: Normunds Brasliņš
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
