Lai gan Baltijā kopumā darbojas vairākas iesalnīcas, Latvija jau desmit gadus var lepoties ar savu iesala ražotāju "Latmalt", kura produkcija nonāk gan maizes ceptuvēs, gan alus darītavās. Ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala, kas nonāk teju 40% Latvijas alus darītavu – gan pie lielajiem ražotājiem, gan mazajās craft alus darītavās. Ja graudus neved prom, bet pārstrādājam tepat Latvijā, piemēram, ražojot alus, tas tikai palielina Latvijas graudu vērtību.
No tradicionālā Pilzenes līdz rudzu iesalam
Esam gandarīti sadarboties ar Latvijas maizes un alus ražotājiem, redzot, kā mūsu produkcijai veidojas pievienotā vērtība. Piemēram, AS “Aldaris”, ražojot alu Latvijā, izmanto visus mūsu iesala veidus - sākot no tradicionālā Pilzenes tipa iesala līdz pat augstas kvalitātes gaišajam rudzu iesalam. Latvijas alus darītavas kopumā visvairāk izmanto tieši Pilzenes iesalu un pieprasījums pēc speciālajiem iesaliem pagaidām ir salīdzinoši neliels. Arī mūsu iekārtas šobrīd nav piemērotas, lai ražotu mazas partijas, tāpēc viens no nākotnes plāniem ir saistīts ar mikroiesala iekārtām, kurā varēs ražot partijas līdz 3 tonnām. Tas ļaus eksperimentēt ar dažādiem iesala veidiem un sekot līdzi pasaules tendencēm, piemēram, radot īpašu iesalu, kas piemērots bezalkoholiskajam alum. Domājot par pievienoto vērtību katram graudam, mēs raugāmies arī uz iespējām paplašināties dažādu uzkodu ražošanas jomā, piemēram, pārslas un batoniņi ar augstu uzturvērtību.
Kopīgs ieguldījums tautsaimniecībā
“Latmalt” attīstība nebūtu iedomājama bez pašmāju alus ražotājiem, teju puse industrijas ir kopā ar mums, un varam strādāt, lai piedāvātu īstu Latvijas alu. Uzskatu, ka tikai kopīgiem spēkiem varam kļūt nozīmīgi un jaudīgi, sniedzot vērtīgu ieguldījumu tautsaimniecībā. Fakts, ka tepat Latvijā tiek darīts alus no mūsu graudiem, palīdz vairot to vērtību un, protams, pildīt arī valsts kasi.
Skaidri noteikti kvalitātes standarti
Iesalam ir būtiska loma alus kvalitātes nodrošināšanā – tā ir otra lielākā sastāvdaļa un bez iesala nevar brūvēt alu. Runājot par iesala kvalitāti, jāuzsver, ka prasības uzstāda gan klienti, gan Latvijas normatīvie akti un atbildīgās Eiropas institūcijas un regulas. Turklāt, katram iesala veidam ir atšķirīgas prasības, piemēram, Pilzenes iesals ir pazīstams visā pasaulē, un ir vienots, konkrēts standarts, kas neparedz vietu interpretācijai. Savukārt, ar craft iesaliem ražotājs var izpausties nedaudz vairāk. Līdzīgi ir arī ar alu, piemēram, klasiskais porteris visā pasaulē garšos ļoti līdzīgi, tajā pašā laikā aldari rada arī dažādus īpašos porterus, eksperimentējot ar garšām un sastāvdaļām.
Latvijas graudu stāsts
Domājot par dažādiem iesala un attiecīgi arī alus veidiem, jāsaka, ka viena lieta ir, vai mums tas garšo vai nē, bet daudz svarīgāka ir atbilstība noteiktam standartam. “Garšo vai negaršo” ir subjektīvs jēdziens, kas atkarīgs no gaumes un citiem faktoriem, tāpēc, diskutējot par pašmāju alus kvalitāti, emocionālais aspekts būtu jānoliek malā. Runājot par vietējiem alus ražotājiem, mēs arī bieži dzirdam viedokļus, ka viens vai otrs ražotājs jau nemaz neražo alu Latvijā, vai arī tas tiek darīts no alus pulvera, nevis īstām sastāvdaļām. Šādus mītus gan cenšamies skaidrot un apgāzt, jo stāsts taču ir arī par mūsu graudiem.
Nepieciešamība domāt arī par selekciju
Lai attīstītu iesala un attiecīgi arī alus un maizes ražošanu Latvijā, nākotnē būtu jādomā arī par selekcijas attīstību. Šobrīd viena no valstīm, kas ir ļoti spēcīga graudu selekcijā ir Vācija, kurā selekcionētajām šķirnēm ir arī daudz augstāks ekstraktvielu saturs, kas rezultātā garantē vairāk alus.. Latvijā, kopš tādām padomju gados attīstītajām šķirnēm kā “Rasa”, “Ansis”, “Abava” nekas jauns nav radīts. Ļoti ceru, ka nākotnē arī pie mums tomēr atdzims selekcija, ja ne ar valsts, tad varbūt ar pašu ražotāju un uzņēmēju atbalstu un iesaisti.
“Latmalt” iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka
