Ja netiks meklēti saprātīgāki risinājumi, jaunā atbalsta sistēma energoresursu izmaksu kompensēšanai radīs papildu administratīvo slogu un izmaksas ēku apsaimniekotājiem un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem, kuras galu galā nāksies segt iedzīvotājiem caur nākamo siltumenerģijas tarifu, uzskata nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas grupas " Civinity" uzņēmuma "Civinity Mājas" valdes locekle Nora Birkena.
“Pati ideja par sistēmu, kas automātiski ļauj piemērot atbalstu tieši tiem cilvēkiem, kuriem tas ir visvajadzīgākais, ir ļoti laba. Taču piedāvātā sistēma nav pārdomāta un prasa lielus administratīvos resursus, un mums ir bažas, ka rezultātā daļa finanšu ieguvumu vienkārši tiks “apēsta”. Kamēr sistēma vēl nav ieviesta, “Civinity” aicina atbildīgās institūcijas meklēt efektīvāku datu apmaiņas risinājumu,” saka Birkena.
Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātais risinājums paredz īpašas energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas izveidi, kura automātiski identificēs mājsaimniecības, kurām atbalsts pienāksies. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām vai pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm - Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).
Taču problēmu daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem un arī siltuma ražotājiem rada nepieciešamība salāgot informāciju par atbalsta saņēmējiem un šo cilvēku reāli patērēto siltumenerģiju. Tā kā siltuma ražotāji līdz šim nav aktīvi izmantojuši tiešos norēķinus, tad to rīcībā nav informācijas par konkrētas mājsaimniecības patērēto siltumu. Tas nozīmē, ka siltuma ražotājs, piemēram, “Rīgas siltums”, pieprasīs informāciju apsaimniekotājam, kurš veiks nepieciešamos aprēķinus un tad pārvaldniekam vai mājas biedrībai vispirms būs jāaprēķina katra dzīvokļa īpašnieka individuālo patēriņu un šie dati jāiesniedz “ Rīgas Siltums”. Pēc tam tikai tiks saņemts rēķins par ēkas patērēto siltumenerģiju.
“Civinity Mājas” pārstāve uzsver, ka patlaban ir grūti saprast, kā šo datu apstrādes procesu varētu automatizēt, savukārt manuāla informācijas apstrāde un “dzenāšana” starp vairākām organizācijām prasīs papildus resursus un, ļoti iespējams, ka siltuma ražotāji nākamajā apkures sezonā varētu vēlēties izdevumus par atbalsta aprēķināšanu iekļaut tarifā.
“Vai rezultātā neizrādīsies, ka izmaksas par atbalsta piemērošanu būs daudz lielākas nekā līdz šim, un tādējādi tiks nevajadzīgi tērēti līdzekļi, kurus varētu novirzīt citām vajadzībām? Un galu galā par visu nāksies samaksāt iedzīvotājiem,” vaicā “Civinity Mājas” valdes locekle N.Birkena.
“Civinity” ir viena no lielākajām ēku uzturēšanas un inženiertehnisko risinājumu grupām Baltijā. “Civinity” grupa apvieno vairāk kā 20 uzņēmumus, kas pārrauga vairāk kā 10 miljonus kv.m. dzīvojamo un komerciālo ēku, dažādās Eiropas pilsētās ir uzstādījuši vairākus tūkstošus inženiertehnisko sistēmu. “Civinity” komandā ir vairāk kā 2000 darbinieki Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā.
Dagnija Dižbite-Svarinska
