"Grant Thornton": ar jauno vieglo transportlīdzekļu nodokļu aprēķināšanas modeli valsts plāno no uzņēmumu autoparkiem papildus iegūt 8 miljonus eiro No šī gada jūlija stājās spēkā jaunais reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksnis (no 50 000 eiro uz 75 000 eiro) un vienlaikus nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem, kas tiek rēķināts nevis pēc motora tilpuma, bet pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Kā norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA "Grant Thornton Baltic" valdes loceklis Raitis Logins, kopumā no nodokļa režīma maiņas zaudētāji ir uzņēmumi, kuru darbības specifika prasa uzturēt vieglo transportlīdzekļu autoparkus – kopējais plānotais izmaksu pieaugums autoparkiem no nodokļa aprēķināšanas maiņas veidos 8 miljonus eiro, kas ir vidēji par trešdaļu jeb 36% vairāk nekā līdzšinējie ieņēmumi budžetā no šī nodokļa.
Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, Finanšu ministrija jau bija norādījusi, ka fiskālās ietekme būs ar pozitīvu zīmi. Respektīvi, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju izmaiņas kopumā gadā radīs papildus 8,1 miljonus eiro pienesumu* valsts budžetā un šogad jau otrajā pusgadā – 4 miljonus eiro. Savukārt, atņemot reprezentatīvā automobiļu vērtības maiņas dēļ neiegūtos ienākumus budžetā, tik un tā valsts ieguvums papildus iekasēto nodokļu veidā sasniegs 3,5 miljonus eiro, bet šogad – 1,75 miljonus eiro.
“Šobrīd nodokļu politikas veidošana iezīmē nepatīkamu tendenci – tā notiek uz uzņēmumu rēķina, palielinot tiem nodokļu slogu, neskatoties uz to, ka kopējie ekonomikas izaugsmes rādītāji ir zemi un uzņēmējdarbības vide ikvienā jomā saskaras ar izmaksu pieaugumu. Tāpēc uzņēmumi jau ar bažām raugās uz gaidāmo nodokļu reformu, pie kuras šobrīd strādā par jomu atbildīgā Finanšu ministrija. Spilgts piemērs tam ir šis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, ko no šī mēneša aprēķinās nevis pēc motora tilpuma, bet gan pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Šī nodokļa maiņa notika reprezentatīvā transportlīdzekļa vērtības sliekšņa aizsegā, kura paaugstināšanu savukārt uzņēmējdarbības vide novērtēja atzinīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados jauno transportlīdzekļu cenu kāpuma dēļ līdz 50 tūkstošiem eiro bija grūti iegādāties pilnvērtīgi aprīkotu vidējās klases transportlīdzekli, kur nu vēl īstenot “zaļo politiku” ar autoparka pāreju uz elektroautomobiļiem,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.
Logins norāda, ka pēc būtības uzņēmumiem, kas iegādāsies vieglās automašīnas ar vērtību līdz 75 000 eiro, tas saglabās savu izdevīgumu pat ar nosacījumiem par citām transportlīdzekļu nodokļu likmju izmaiņām. Līdz ar to jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības nozarei tas būs papildu stimuls noietam, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī valsts ieņēmumus un ekonomiku.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem pērn ieņēmumi no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa veidoja 22,4 miljonus eiro.
Vienlaikus nav izprotams, kāpēc jāmaina nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem – ja iepriekš mērķtiecīgi tika veicināts izmantot ekonomiskākus transportlīdzekļus, nodokļu likmes aprēķinot pēc motora tilpuma, tad šobrīd to noteiks pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Transportlīdzekļiem ar lielāku jaudu šis nodokļa pieaugums var būt būtisks. Piemēram, uzņēmums par Volkswagen Passat markas automašīnu ar motora tilpumu 1984 cm3 līdz šim maksāja 31 eiro nodokli mēnesī, tad šobrīd tas maksās uz pusi jeb par 18 eiro vairāk mēnesī (49 eiro mēnesī) par 140 kW motora jaudu. Starpība gadā par tikai šo vidējas klases automašīnu veidos 216 eiro.
“Šis vairāk ir valsts pārvaldības labās prakses jautājums politikas veidošanā un godīgā attieksmē pret uzņēmējiem. Uzņēmēji sagaida, ka likumdevēji un politikas veidotāji regulāri seko līdzi tendencēm tirgū un tam pielāgo arī atbilstoši normatīvo aktu bāzi. Šajā gadījumā uzņēmēji atzinīgi novērtēja reprezentatīvā transportlīdzekļa sliekšņa pārskatīšanu, kas nebija veikts kopš 2014.gada. Jau daudzus gadus valsts normatīvo aktu interpretācijā luksus auto bija arī jebkura vidēja līmeņa automašīna, kas nebija ekonomiskās klases. Tomēr nav taisnīgs princips par “bezmaksas sieru peļu slazdā”, kad vienlaikus tiek paaugstināti citi nodokļi, lai segtu it kā fiskālo ietekmi, pat vēl papildus iegūstot ieņēmumus valsts budžetam. Turklāt diskusijas par šo jautājumu īsti nebija publiskajā telpā – daudziem uzņēmumiem tas ir pārsteigums,” norāda Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.
“Grant Thornton Baltic” kā viens no lielākajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem Baltijā un pasaulē aicina mainīt “ekonomikas transformācijas” domāšanas pamatprincipu no “nodokļu iekasēšanas” uz ekonomikas veicināšanu un pirktspējas palielināšanu, balstoties uz fundamentālām ilgtermiņa reformām un atbalsta programmām, kā arī konkurētspējīgu un investoriem piesaistošu uzņēmējdarbības vidi.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
Raitis Logins
SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis
