Aicina lauksaimniekus pieteikties valsts līdzfinansētai ziemas sējumu apdrošināšanai

Veldre un krusa, kas nav taupījusi nevienu reģionu, – tāda bijusi aizvadītā vasara Latvijas lauksaimniekiem. Neprognozējamas pēdējos gados kļuvušas arī Latvijas ziemas. Apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – pasargāt savu saimniecību no dabas untumu izraisītiem finansiāliem zaudējumiem ir iespējams, apdrošinot ziemas sējumus, turklāt līdz 1. decembrim lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties valsts līdzfinansējumam apdrošināšanas polises iegādei.

Postījumu apmērs pēdējos gados aug

Dažas pēdējās Latvijas vasaras lauksaimniekus nav saudzējušas. 2017. gadā vasaras sējumus nopostīja spēcīgas lietavas; vēl gadu vēlāk zaudējumus radīja ilgstošs sausums. Pērn Rietumlatvijā krusa vairākiem lauksaimniekiem izpostīja laukus vairāk nekā 100 hektāru platībā, sagādājot simtos tūkstošu eiro mērāmus zaudējumus. Nu šai sāpīgajai statistikai pievienojusies arī 2020. gada vasara. Pirmoreiz ilgākā laikā veldre un krusa sagādājusi galvassāpes lauksaimniekiem visā Latvijā, ne tikai atsevišķos reģionos, tomēr visvairāk cietusi Zemgale, kur jūnijā lielās platībās saveldrējušies ziemas kvieši, bet jūlijā krusa postījusi rapšu laukus.

Kaut arī vēsturiski par sējumu apdrošināšanu vairāk interesējušies tieši lielie lauksaimnieki, BALTA aicina arī mazos un vidējos lauksaimniekus pasargāt sevi no dabas untumu radītiem postījumiem. “Attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret lielzemnieku, gan hobija līmeņa saimniecību ar pārdesmit hektāru lielu apdrošināto lauku. Šovasar lielākā BALTA izmaksātā kompensācija vienam lauksaimniekam bija 32 000 eiro par aprēķināto ražas zudumu 96% apmērā, savukārt mazākā – 25 eiro par saveldrējumu 0,17 hektāru lielā platībā,” atklāj Armands Lagons, BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs.

Šogad BALTA apdrošinājusi sējumus 42 novados. Lielākais apdrošinātais klients apdrošināja 616 hektārus, mazākais – 2,5 hektārus.

Ziemājus apdrošina pret nepārziemošanas risku un meža zvēru postījumiem

Daudzi lauksaimnieki milzīgus zaudējumus piedzīvoja 2014. gadā, kad vienā no pēdējo gadu bargākajām Latvijas ziemām izsala 80% ziemāju un atsevišķos reģionos nepārziemoja pat 100% sējumu. Pēdējās ziemas gan bijušas drīzāk rudenīgi drēgnas. “Nepārziemošanas risku var ietekmēt dažādi nelabvēlīgi apstākļi – kailsals, sējumu izsušana zem sniega segas, sējumu izgrūšana no zemes un citi nelabvēlīgi laikapstākļi. Pērn daudzi zemnieki izjuta pamatīgas bažas līdz pat pavasarim: sniega nebija, un, ja iestātos kailsals, zaudējumi būtu ievērojami,” skaidro Armands Lagons.

Viņš norāda, ka no ziemājiem visbiežāk apdrošina ziemas rapsi, kas ir viskaprīzākais un vērtīgākais augs, un ziemas kviešus, retāk ziemas rudzus un ziemas miežus. Pļavām un ganībām nepārziemošanas risks nav aktuāls, taču tās jau tagad var apdrošināt pret sausuma risku nākamajai sezonai. Tāpat uz visiem ziemāju veidiem attiecas meža zvēru postījumu risks, jo izsalkušas stirnas un mežacūkas, kas nobradā, nograuž vai izrakā sējumus, nav retums arī ziemā.

Apdrošinot ziemas sējumus pret nepārziemošanas un savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu risku, tiek atlīdzināti nevis zaudējumi par negūto ražu, bet izdevumi, kas rodas saistībā ar lauku pārsēšanu vai apstrādi. “Ja iet bojā vasaras sējumi, tur nekas nav līdzams, bet, ja lauks nav pārziemojis, pavasarī to var atkārtoti apstrādāt un iesēt vasarājus. Tāpēc paša klienta ziņā ir tas, ko iesākt ar saņemto atlīdzību, – pārsēt lauku vai samierināties ar mazāku ražu,” skaidro Armands Lagons.

Vēl līdz 1. decembrim pieejams valsts līdzfinansējums

“Šogad beidzas ES fondu plānošanas periods 2014.–2020. gadam, kas paredz līdzfinansējumu lauksaimniecības apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai. Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai, lauksaimniekiem ar noslēgto polisi un maksājuma uzdevumu jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, taču tas jāizdara līdz 1. decembrim. Pretējā gadījumā klients atbalstu nesaņems. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Zemkopības ministrija ir optimistiska attiecībā arī uz nākamo plānošanas periodu, bet šobrīd nav skaidrs, kad un uz kādiem nosacījumiem tiks atvērta jaunā programma,” skaidro Armands Lagons.

Pieejamais līdzfinansējums ziemāju apdrošināšanai ir vidēji līdz 50–60% no apdrošināšanas prēmijas, bet atbalsta apmērs katrai konkrētajai saimniecībai atkarīgs no izvēlētajiem riskiem un apdrošināšanas summas. BALTA aicina lauksaimniekus neatlikt ziemāju apdrošināšanu uz pēdējo brīdi, jo, atšķirībā no vasarāju apdrošināšanas, obligāts priekšnosacījums ir lauku apskate, kas jāveic, pirms izveidojusies sniega sega, lai pārliecinātos par augu gatavību ziemai.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

 

AAS BALTA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums