Vidēji katrs piektais no aptaujātajiem vecākiem atzina, ka neko nezina par veselīga uztura šķīvi, savukārt teju katrs otrais jeb 54% norāda, ka parasti ģimenē ēd to, kas garšo, nepievēršot īpašu uzmanību produktu veselīgumam, atklāj pēc Latvijas Apvienotas putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) pasūtījuma "Norstat" veiktā aptauja.
Aicināti novērtēt uztura ieradumus, 73% respondentu atzina, ka viņu bērni starp ēdienreizēm vai ēdienreižu vietā našķojas ar uzkodām, piemēram, saldumiem, miltu izstrādājumiem, saldinātajiem dzērieniem un tam līdzīgi, vēl 30% atbildēja, ka ikdienā lielākoties gatavo ātri pagatavojamas maltītes no pusfabrikātiem.
Tomēr, ir arī laba ziņa, proti, vairāk nekā 60% aptaujas dalībnieku seko, lai ikdienā ģimenes uzturs būtu sabalansēts un kopš mazotnes bērnam māca veselīga uztura paradumus.
“Veselības un uztura pratībai ir jāpievērš liela vērība, ja vēlamies, lai nākotnē Latvijas sabiedrība būtu vesela. Vislabākais veids ir mācot un skaidrojot uztura paradumus bērniem, jo tieši viņi veidos Latvijas nākotni. Tā ir vislabākā investīcija, ko varam ieguldīt savos bērnos.
Dati ir skarbi – arvien vairāk un vairāk bērnu un pieaugušo Latvijā ir ar lieko svaru un aptaukošanos, savukārt tas nes līdzi dažādas veselības problēmas, tai skaitā psiholoģiska rakstura.
Prakse liecina, ka informācija par veselīga uztura paradumiem, kā arī veselīga uztura šķīvi teorētiski ir pieejama, bet ikdienā to realizē vien retais,” saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Guna Bīlande.
Šā gada aprīlī publicētie Slimību profilakses un kontroles centra veido citu ainu - liekais svars un aptaukošanās ir teju 60% Latvijas pieaugušo. Proti, 35% ir liekais svars, bet 24% ir aptaukošanās, arī 35% bērnu 7–15 gadu vecumā ir liekais svars un aptaukošanās.
“Jebkuri dati ir kā spogulis – gan sabiedrības, gan mūsu pašu, jo varam izvērtēt, kā paši darām savās ģimenēs. Kustība “Olas ir spēks" kustība, protams, vispirms ir par un ap olbaltumvielu un olu spēku un nozīmi mūsu veselībai, taču vienlaikus mēs esam arī par veselu nāciju. Tāpēc uztura pratība ir tikpat svarīga kā finanšu pratība. Tāpat kā mums ir dažādi rīki, kas palīdz plānot budžetu, ir arī rīki, kas atvieglo sabalansēta uztura veidošanu, – viens no tiem ir veselīga uztura šķīvis. To šogad it sevišķi vēlamies celt gaismā,” skaidroja LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Uztura teorija mainās. Ja daļa no mums, kas nu jau ir vecāki, savulaik ir uzauguši ar uztura piramīdu, kura pirmo reizi radīta Zviedrijā 1974. gadā un tās autore Anna-Brita Agnsetere nebūt nebija uztura speciāliste, bet Kooperatīvu asociācijas vadītāja, pavārgrāmatu autore un izglītotāja. Izstrādājot šo rīku uztura sabalansēšanai, tolaik viņa ņēma vērā iedzīvotāju ienākumus, tāpēc pamatā bija graudaugu produkti, kartupeļi. Ar nelielām izmaiņām faktiski šāda pieeja bija spēkā vēl pat 2000.gadu sākumā.
Tikmēr kopš 2011.gada pasaulē tiek attīstīts cits princips un rīks, proti, veselīga uztura šķīvis, kur pamats ir gluži cits – dārzeņi. Tiesa, šeit jāatceras, ka kartupeļi netiek uzskatīti par dārzeņiem, jo tajos ir augsts ogļhidrātu saturs.
Vaicāti par to, cik lielā mērā aptaujātie ir informēti par veselīga uztura šķīvja principu un produktu grupu proporcijām, kas to veido, 78% norādīja, ka vismaz kaut ko ir dzirdējuši. Tikmēr apmēram piektdaļa (22%) skolas vecuma bērnu vecāku neko nezina par veselīga uztura šķīvi un tā produktu grupu proporcijām.
“Augstāks informētības līmenis ir sieviešu vidū. Tikmēr biežāk nekā citi neko par šādu rīku nezina vīrieši, kā arī tie, kas retāk atzina, ka regulāri seko līdzi, vai bērna svars ir veselīgs un vai ikdienā ģimenes uzturs būtu sabalansēts, ” komentē LAPNA izpilddirektore.
Viņa gan piebilst, ja 78% respondentu atbildes aplūko detalizētāk, tad atklājas, ka tikai 32% ir ļoti labi un labi informēti, 31% ir daļēji informēts, bet 14% ir dzirdējuši par šāda rīka esamību, bet neko nezina par pārtikas grupu proporcijām.
Lai motivētu cilvēkus ikdienā cilvēkus ēst veselīgāk, LAPNA, ievērojot Latvijas Republikas Veselības ministrijas vadlīnijas un Harvard T.H. Chan Shool of Public Health vadlīnijas ir radījusi garšīgu uztura šķīvja vizualizāciju, kas ir brīvi pieejama arī tīmekļa vietnē eggpower.eu sadaļā “Olas un uzturs”.
“Mēs īpaši strādājām pie tā, lai uztura šķīvis būtu ne tikai informatīvs, bet arī garšīgs, jo, mūsuprāt, tikpat svarīgi, kā informēt par sabalansēta uztura iespējām, ir arī mazināt barjeras par to, ka veselīgs nav garšīgs vai veselīgs ir dārgs. Ja sekojam šķīvja filozofijai, tad veselīgs ir sabalansēts,” skaidro LAPNA biedrs Toms Auškāps.
Veselīga uztura šķīvja galvenais princips 50% no šķīvja jāaizņem dārzeņiem, augļiem un ogām, turklāt proporcijā 3:2, 25% ogļhidrātiem un vēl 25% olbaltumvielām. Protams, ar mēru uzturā jāiekļauj arī veselīgie tauki.
Interneta aptauja – datorizētas aptaujas internetā (CAWI). Mērķa grupa 25–65 gadus veci Latvijas iedzīvotāji (interneta lietotāji), kuriem ir skolas vecuma bērni. Izlases lielums 501. Aptaujas dati ir reprezentatīvi minētajā mērķa grupā. Aptauja notika 2023. gada jūlijā.
Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt saukti pie atbildības.
Projekts "ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā" (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)
Par LAPNA
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) ir dibināta 2006. gadā un tā apvieno gan lielos uzņēmumus, gan vidējos, gan nelielās saimniecības, kopumā vairāk nekā 50 biedru. LAPNA biedri saražo 95% nozares produkcijas. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas putnkopības nozares pārstāvjus attiecībās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un «Codex Alimentarius» ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija
