Pusaudzis jaunā kolektīvā. Kā palīdzēt iejusties?


foto;yasuper.net
Bailes, šaubas, kautrīgums, dusmas, spītīgums. Tās ir tikai dažas no emocijām, kas var pārņemt bērnu, sākot mācības jaunā vidē. Kā saprast, vai bērns jūtas labi jaunajā kolektīvā? Padomos un ieteikumos dalās Jolanta Ūsiņa - psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste, kas konsultē pusaudžus un viņu vecākus saistībā ar skolas problēmām.

Brīdinājuma signāli

Katrs pusaudzis savas negatīvās emocijas var izpaust citādāk. Viens var palikt ļoti kluss un principā nerunāt, otrs turpretim var kļūt skaļš, trauksmains, pat agresīvs, bļaujot uz visiem, lai viņam liek mieru. Visi šie signāli liecina par to, ka bērns iekšēji jūtas ļoti noskumis. Jāatceras, ka bērns savās izpausmēs nedomā un nerīkojas kā pieaugušais, – pusaudzis sākumā dara, pasaka un tikai tad domā. Pusaudži ir ļoti impulsīvi. Parasti vecāki var redzēt un sajust to, ka bērns nejūtas labi skolā. Var gadīties, ka bērns biežāk slimo, nevēlas iet uz skolu, pulciņiem, viņam nav draugu.

Tāpēc vecākiem ir jāmēģina saprast, kas tieši bērnam traucē iejusties kolektīvā. Ja vecāki to nespēj, iespējams, to var izdarīt kāds no vecvecākiem, tante vai kāda cita uzticības persona. Lai saruna ar jaunieti būtu patiesa, uzticības personai tas var prasīt ilgu laika periodu, taču vecākiem jābūt pacietīgiem. Šo sarunu nedrīkst uzspiest, tai jārodas dabiski. Piemēram, to var noorganizēt kādas citas aktivitātes laikā. Ja bērnam patīk spēlēt videospēles, tad kādu spēli uzspēlējiet kopīgi, un pa vidu nodarbei, kurā viņš jūtas ērti, ir iespējams iestarpināt jautājumus par viņa sajūtām, kas saistītas ar skolas dzīvi.

Kā palīdzēt?

Ja ir sajūta, ka pie vainas nav vienkārša komunicēšanas barjera, no jaunieša jāmēģina saprast, kas tieši viņam liek justies neveikli, slikti klasesbiedru vidū. Ja jaunietis iekšēji emocionāli jūtas ļoti noskumis, nākamais solis būtu izprast, kādēļ tas tā ir noticis – vides, skolotāju, klasesbiedru vai kāda indivīda dēļ.

Nākamais solis būtu izprast, kādēļ rodas šādas situācijas. Iespējams, jaunietim trūkst socializēšanās prasmes, viņš pats uzvedas bravūrīgi vai izrīko citus.

Protams, jāatceras arī par sarunām ar klases audzināju vai citiem pedagogiem, lai izprastu, vai bērns tiešām nejūtas labi skolas, klases atmosfērā. Pilnīgi iespējams, ka bērns vienkārši meklē komunikācijas iespējas ar vecākiem, sakot, ka skola vai skolotāji ir slikti. Šis ir vienkāršākais veids, ko bērns var izmantot, lai iegūtu vecāku uzmanību. Iespējams, ka bērns neredz citus tematus, par ko parunāt ar vecākiem. Tāpēc ļoti svarīga ir turpmākā saruna ar jaunieti, kurā jūs varat jautāt ne tikai par negatīvo, bet arī par pozitīvo.

Apcelšana, kautrīgums, vai tomēr socializēšanās prasmju trūkums?

Vecākiem jāsaprot, ka nav vienotas receptes, kā palīdzēt bērnam, tomēr svarīgākais visā procesā ir būt atbalstošiem, saprotošiem. Daudzi vecāki līdz ar pirmajām bērna pretenzijām ir gatavi mainīt jaunietim skolu, taču šāds solis jāizvērtē ļoti nopietni. Ja bērnam trūkst socializēšanās prasmju vai arī viņam jau iepriekš ir bijušas grūtības saprasties ar citiem un iejusties klasesbiedru vidū, tad atkārtota skolas maiņa nepalīdzēs. Viens no iemesliem, kā dēļ būtu nepieciešams mainīt skolu, - jaunieti apceļ par to, ka viņš vēlas mācīties. Tādā gadījumā bērns, aizejot uz citu skolu ar augstākām izglītības iespējām, atradīs sev līdzīgi domājošos un emocionāli jutīsies labāk. Ja šādas iespējas nav, tad pusaudzim jāmāca tas, ka nav jābūt ideālam, lai iegūtu draugus. Turklāt klasesbiedrus var uztvert kā kolēģus, ar kuriem jāiemācās sadarboties.

Kautrīgajiem bērniem vecāki var palīdzēt, uzlabojot pusaudža pašapziņu. Tas attiecas arī uz bērniem, kuri skolā tiek uzskatīti par sliktajiem (sliktas atzīmes, mēģina fiziski ietekmēt citus). Vecākiem vajadzētu jautāt par to, kas labs noticis šodien skolā, piemēram, vai jaunietis parunājis ar kādu no draugiem. Uzzinot ko pozitīvu par skolu, bērnu noteikti nepieciešams paslavēt, lai viņā rastos labas emocijas, kā rezultātā bērna pašapziņa celsies.

Ļoti svarīgs aspekts daudzu bērnu emocionālajai labsajūtai ir apģērbs. Vecākiem nepieciešams runāt ar bērnu, kādas drēbes viņš vēlētos, un tad meklēt kompromisu, nevis pašiem atbilstoši saviem priekšstatiem sagādāt pusaudzim apģērbu. Vēl viena mūsdienu problēma, kas iepriekš jau pieminēta, ir socializēšanās prasmju trūkums. Kā to uzlabot? Vienīgais, ko vecāki var darīt, ir paskatīties uz sevi no malas. Jo bērns mācās no vecāku uzvedības. Atbildiet sev uz jautājumu, vai ejat ar bērnu uz pasākumiem, vai stāstāt bērnam, kā jums šodien pagājusi darba diena, vai parādāt, kā atrast draugus un jaunas aizraušanās? Ja nē, tad jums ir visas iespējas to mainīt!

Septembris – adaptācijas mēnesis

Septembris ir grūts ne tikai klases jaunpienācējiem, bet ikvienam, kurš pēc attālinātajām mācībām pavasarī un garā vasaras brīvlaika ir uzsācis mācības skolas telpās. Tādēļ ļoti nozīmīgs ir adaptācijas process, kurā nevajadzētu bērniem uzkraut mācību slogu. Septembrī vajadzētu mācīties disciplīnu, saskarsmi un atjaunot sarunāšanās prasmes. Skolotājiem jāaprunājas ar bērniem un, ja nepieciešams, jāmeklē speciālistu atbalsts skolā. Tas var būt gan psihologs, gan sociālais pedagogs, gan speciāli izstrādāta atbalsta programma, kurā bērni aicināti piedalīties.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums