Rīga, 10.12.2024. 2024. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,73 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,7 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,3 %, bet importa vērtība par 5,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,72 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,01 miljardu eiro.
Salīdzinājumā ar 2023. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 47,1 % līdz 46,1 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 33,8 miljardus eiro – par 1,67 miljardiem eiro jeb 4,7 % mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 15,53 miljardus eiro (samazinājums par 363,3 milj. eiro jeb 2,3 %), bet importa – 18,27 miljardus eiro (samazinājums par 1 307,3 milj. eiro jeb 6,7 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2023. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,4 % mazāka, bet importa vērtība bija par 3,6 % lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2 %, bet importa vērtība – par 4,4 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2023. gada oktobri:
- minerālproduktu eksports lielāks par 37,5 milj. eiro jeb 37,6 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 37 milj. eiro jeb 16,2 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 32,3 milj. eiro jeb 17,1 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 22,7 milj. eiro jeb 13,4 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 15,4 milj. eiro jeb 15,1 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2023. gada oktobri:
- Minerālproduktu imports lielāks par 48,5 milj. eiro jeb 21,2 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 27,4 milj. eiro jeb 16,4 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 22,1 milj. eiro jeb 11,2 %;
- plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 14,9 milj. eiro jeb 16,3 %;
- augu valsts produktu imports mazāks par 19,6 milj. eiro jeb 18,6 %.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,1 %), Vācija (6,4 %) un Apvienotā Karaliste (5,5 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,9 % no importa kopapjoma), Polija (11,3 %), Vācija (10,9 %) un Igaunija (9,6 %).
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2024. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2023. gada oktobri visvairāk ietekmēja motorbenzīnu izvedums par 35 milj. eiro. Graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 26,2 milj. eiro jeb 24,8 %.
Koka un tā izstrādājumu, kokogles importa kāpumu 2024 gada oktobrī salīdzinājumā ar 2023. gada oktobri visvairāk ietekmēja malkas importa pieaugums par 5,7 milj. eiro. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja viskiju importa kritums par 6,8 milj. eiro jeb 39,8 %.
2024. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2024. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2023. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 0,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, bet importā – par 1,5 procentpunktiem.
2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2023. gada oktobri, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 19,3 % un veidoja 92 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja safasētu medikamentu eksporta kritums par 9,9 milj. eiro jeb 75,3 %. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 35,8 % un veidoja 26,3 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 7,4 milj. eiro jeb 96,2 %.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 9,7 % un bija 26,6 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 3,6 milj. eiro jeb 80,2 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 11 % un bija 27,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 9,7 milj. eiro jeb 92,3 %.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 13,5 % un bija 10,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta samazinājums par 1,6 milj. eiro jeb 63,2 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 56,6 % un bija 6,5 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,9 milj. eiro jeb 56,5 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Metodoloģiskā informācija:
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada oktobrī šo darījumu vērtība bija 8,6 milj. eiro jeb 0,5 % no kopējā eksporta, šā gada 10 mēnešos – x,y milj. eiro jeb 0,x % no kopējā eksporta.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Centrālā statistikas pārvalde
