Rīga, 11.11.2024. 2024. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,5 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1 %, bet importa vērtība par 12,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,56 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,83 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2023. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 43,1 % līdz 46,1 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 30 miljardus eiro – par 1,87 miljardiem eiro jeb 5,9 % mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 13,78 miljardus eiro (samazinājums par 417,5 milj. eiro jeb 2,9 %), bet importa – 16,22 miljardus eiro (samazinājums par 1 453,2 milj. eiro jeb 8,2 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada septembrī salīdzinājumā ar 2023. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,03 % mazāka, bet importa – par 13,7 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,3 %, bet importa vērtība par – 0,4 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri:
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 19,4 milj. eiro jeb 9 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 9,9 milj. eiro jeb 6,7 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 17,9 milj. eiro jeb 16,3 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 15,9 milj. eiro jeb 16,7 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 8,8 milj. eiro jeb 3,3 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2024. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri:
- plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 9,6 milj. eiro jeb 10,7 %;
- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu imports lielāks par 5,7 milj. eiro jeb 14,9 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 183,5 milj. eiro jeb 52,2 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 53,1 milj. eiro jeb 18,7 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 34,9 milj. eiro jeb 9,3 %.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,4 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (6,8 %) un Apvienotā Karaliste (5,6 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (22,9 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (11,2 %) un Igaunija (8,9 %).
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2024. gada septembrī salīdzinājumā ar 2023. gada septembri visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 38,7 milj. eiro jeb 53,8 %. Elektroierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja telefonu mobilo sakaru tīkliem eksporta kritums par 4,5 milj. eiro.
Optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko) importa kāpumu 2024. gada septembrī salīdzinājumā ar 2023. gada septembri visvairāk ietekmēja instrumentu un aparatūras mācībām vai izstādēm importa pieaugums par 8,1 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, nafta un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 20,8 milj. eiro jeb 23,2 %.
2024. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 116 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
2024. gada septembrī salīdzinājumā ar 2023. gada septembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 9,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet importā – par 0,9 procentpunktiem.
2024. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 6,2 % un veidoja 80,8 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja safasētu medikamentu eksporta kritums par 3,9 milj. eiro jeb 85,2 %. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 43,1 % un veidoja 25,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 6,9 milj. eiro jeb 90 %.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 14,2 % un bija 22,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 1,6 milj. eiro jeb 57,7 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 13,8 % un bija 23,1 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 6,7 milj. eiro jeb 76,4 %.
Eksports uz Baltkrieviju pieauga par 6,9 % un bija 14,4 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja papīra masas, papīra, kartona un to izstrādājumu eksporta pieaugums par 1,9 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 29 % un bija 10 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,9 milj. eiro jeb 75,4 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Metodoloģiskā informācija:
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada septembrī šo darījumu vērtība bija 6,6 milj. eiro jeb 0,4 % no kopējā eksporta.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Centrālās statistkas pārvalde
