Rīga, 10.10.2024. 2024. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,24 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,7 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,1 %, bet importa vērtība par 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Augustā Latvija eksportēja preces 1,45 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,79 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 43,2 % līdz 44,8 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 26,57 miljardus eiro – par 1,64 miljardiem eiro jeb 5,8 % mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 12,19 miljardus eiro (samazinājums par 430,8 milj. eiro jeb 3,4 %), bet importa – 14,38 miljardus eiro (samazinājums par 1 205,8 milj. eiro jeb 7,7 %).
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada augustu:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 59,5 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 10,6 milj. eiro jeb 7,2 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 22,5 milj. eiro jeb 20,8 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 20,9 milj. eiro jeb 13,3 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 18,3 milj. eiro jeb 7,3 %.
2024. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams importa samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 58,4 milj. eiro jeb 15,7 %;
- augu valsts produktu imports mazāks par 33,2 milj. eiro jeb 28,8 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 26,2 milj. eiro jeb 9,6 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 24,3 milj. eiro jeb 17,4 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 13,2 milj. eiro jeb 7,7 %.
Augustā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,7 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7 %), Vācija (7,3 %) un Krievijas Federācija (6 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (22,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,3 %), Polija (10,9 %) un Igaunija (8,6 %).
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2024. gada augustā salīdzinājumā ar 2023. gada augustu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 43 milj. eiro. Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja metālkonstrukciju un to daļu eksporta kritums par 7,1 milj. eiro jeb 30,9 %.
Farmācijas produktu importa kāpumu visvairāk ietekmēja imūnpreperātu importa pieaugums par 4,9 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa kritums par 18,6 milj. eiro jeb 63,8 %.
2024. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.
2024. gada augustā salīdzinājumā ar 2023. gada augustu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1 procentpunktu, bet importā – par 1,9 procentpunktiem.
2024. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada augustu, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 12,5 % un veidoja 86,4 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja safasētu medikamentu eksporta kritums par 6,5 milj. eiro jeb 61,3 %. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 63,7 % un veidoja 20,4 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa kritums par 14,2 milj. eiro jeb 96,5 %.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 24,9 % un bija 18,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja safasētu medikamentu eksporta kritums par 1,6 milj. eiro jeb 97,5 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 15,2 % un bija 24,3 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 5,1 milj. eiro jeb 64,6 %.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 6,3 % un bija 13,1 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kritums par 1,8 milj. eiro jeb 61 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 44,3 % un bija 9 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 5,6 milj. eiro jeb 78,9 %.
Metodoloģiskā informācija:
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada augustā šo darījumu vērtība bija 5,7 milj. eiro jeb 0,4 % no kopējā eksporta.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Centrālā statistikas pārvalde
