2024. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,43 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,1 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 6,5 %, bet importa vērtība – par 9,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,46 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,97 miljardiem eiro.
Skatīt saturu oficiālās statistikas portālā »
Salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2 % līdz 42,6 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 1,52 miljardiem eiro jeb 6,1 % mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,7 miljardus eiro (samazinājums par 442,4 milj. eiro jeb 4 %), bet importa – 12,56 miljardus eiro (samazinājums par 1 075,6 milj. eiro jeb 7,9 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1 % mazāka, bet importa – par 0,5 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2 %, bet importa vērtība samazinājās par 0,9 %.
2024. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams eksporta pieaugums visās svarīgākajās preču grupās:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 36,8 milj. eiro jeb 26,8 %;
- minerālproduktu eksports lielāks par 32,7 milj. eiro jeb 48,3 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 29,2 milj. eiro jeb 14,4 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 15,3 milj. eiro jeb 16,4 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 11,9 milj. eiro jeb 5,4 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2024. gada jūlijā, salīdzinot ar 2023. gada jūliju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 79,2 milj. eiro jeb 39,1 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 39 milj. eiro jeb 20,9 %;
- Minerālproduktu imports lielāks par 17,2 milj. eiro jeb 8 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 16,4 milj. eiro jeb 9,4 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 19,7 milj. eiro jeb 5,6 %.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1 %), Vācija (6,8 %) un Krievijas Federācija (6 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (22,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,2 %), Polija (10,7 %) un Igaunija (8,2 %).
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta pieaugumu 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju visvairāk ietekmēja kūdras un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 6,4 milj. eiro katra. Farmācijas produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja safasētu medikamentu eksporta samazinājums par 6,5 milj. eiro jeb 14,2 %.
Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 89,5 milj. eiro. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja iekārtu konditorejas izstrādājumu, kakao un šokolādes ražošanai importa samazinājums par 9,3 milj. eiro jeb 98,9 %.
2024. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.
2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 4,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,9 procentpunktiem, bet importā – par 1 procentpunktu.
2024. gada jūlijā, salīdzinot ar 2023. gada jūliju, eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 3,6 % un veidoja 88,3 milj. eiro. Pieaugumu visvairāk ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu (galvenokārt viskiju) eksporta kāpums par 16,6 milj. eiro jeb 2,2 reizes. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 36,2 % un veidoja 19,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 6,5 milj. eiro jeb 98,8 %.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 74,5 % un bija 18,7 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kritums par 0,5 milj. eiro jeb 20,2 %. Imports no Ukrainas pieauga par 15,2 % un bija 23,6 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kāpums par 3,7 milj. eiro.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 3,1 % un bija 11 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kritums par 1,3 milj. eiro jeb 53,7 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 23,9 % un bija 10,2 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 4,7 milj. eiro jeb 82,9 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Metodoloģiskā informācija:
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada jūlijā šo darījumu vērtība bija 5,4 milj. eiro jeb 0,4 % no kopējā eksporta.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
CSP
