2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,9 %.
Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro.
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1 %, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5 %, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4 %.
Saskaņā ar operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem lauksaimniecības nozarē ir pieaugums par 7,1 %, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 12,6 %) un kritums lopkopībā (par 1,4 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 16,0 %, kā arī kritumu par 0,4 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums astoto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 2,3 %. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 0,8 %. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7,0 %) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 11,2 %). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 2,0 %). Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 12,2 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,1 %). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 9 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.
Parējās rūpniecības ražošanas apjoms krities par 2,5 %. Nozaru grupu negatīvi ietekmēja kritums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 7,6 %), savukārt pozitīvu rezultātu, palielinoties pieprasījumam, uzrādīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (pieaugums par 12,6 %). Ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā novērots kāpums par 3,6 %.
Pēc straujajiem ražošanas apjomu kāpumiem pērn, būvniecības nozares produkcijas apjoms šī gada otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5 %, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 15,8 %). Inženierbūvniecības apjoma pieaugumu (par 18,6 %) ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 50,3 %), ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 1,6 %), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 2,2 %). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 1,5 %.
Tirdzniecībā konstatēts samazinājums par 0,9 %, ko ietekmēja kritums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 7,6 %). Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu (par 0,4 %) veidoja kāpums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 1,2 %) un kritums pārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 2,3 %). Autodegvielas pārdotais apjoms pieauga par 3,8 %. Vairumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 7,8 % negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 7,5 %), ūdens transports (par 29,2 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 9,7 %), pasta un kurjeru darbības (par 1,7 %). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 13,4 %).
Pieaugumu par 0,4 % šajā ceturksnī uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 2,9 %, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 0,5 %.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots kāpums par 5,6 %. To veicināja pieaugums datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 4,5 %) un informācijas pakalpojumos (par 18,9 %). Savukārt negatīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas nozare (par 1,9 %).
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 8,2 % apmērā veicināja samazinājums finanšu pakalpojumu nozarē (par 9,9 %), ko ietekmēja monetāro finanšu iestāžu izmaksu pieaugums, un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās (par 8,3 %). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis pieaugums 0,4 % apmērā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju par 1,4 % ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 23,4 %) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 3,6 %). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,4 %) centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 2,8 %), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 5,0 %), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 1,3 %).
Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 3,5 %. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana (par 9,2 %), kā arī darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 4,5 %). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 15,1 %, bet iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 7,1 %.
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 1,9 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 0,5 %. Mājsaimniecību tēriņi pārtikas iegādei samazinājušies par 1,3 % un izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo – par 0,6 %. Izdevumi par atpūtu un kultūru palielinājušies par 1,1 %, kā arī apģērbu un apavu iegādei – par 6,8 %.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 8,5 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,7 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 1,5 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 9,5 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 8,8 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 3,4 %, tai skaitā preču eksports samazinājies par 2,4 %, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 6,0 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024. gada 2. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9 %, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 1,8 %, bet pakalpojumu imports samazinājies par 7,5 %. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,9 %, tai skaitā kopējā darba alga par 8,9 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 8,8 %.
Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 3,3 %: straujākais tas ir bijis ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 12,9 %), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,7 %). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3,3 %.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 10,2 %. Būtiski tas ir kāpis valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (par 19,9 %), izglītības nozarē (par 16,9 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē (par 10,8 %), kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu (par 11,8 %).
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 6,1 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 13,4 %.
Gaidāma IKP datu etalonrevīzija, kuras ietvaros tiks pārskatīta visa IKP datu laikrinda no 1995. gada un 2022. gada IKP novērtējuma, kas aprēķināts, izmantojot gada periodiskuma datu avotus, integrēšana ceturkšņa IKP laikrindā. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 30. septembrī.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
Centrālā statistikas pārvalde
