rezultāti.
2023. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājās par 5,2 % un sasniedza 16,5 mljrd. eiro, no tiem 0,4 mljrd. eiro – izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 12,3 % un sasniedza 15,6 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2023. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,4 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 529,8 miljoniem eiro jeb1,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 382,7 milj. eiro jeb 0,9 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 298,9 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
- Atveseļošanas un noturības mehānisma un Modernizācijas fonda korekcija (Valsts kases dati) – 147,7 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija par saņemamajiem procentiem (Valsts kases dati) – 39,7 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 38,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Latvijas Bankas dati) – 26,7 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 147,2 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 77,8 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 64,3 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija par VAS “Latvijas dzelzceļš” iekļaušanu vispārējās valdības sektorā (provizorisks novērtējums) – 43,0 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP:
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 29,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 14,1 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP;
- korekcija par AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” programmu īstenošanu (Finanšu ministrijas dati) – 9,1 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 6,5 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 17,6 miljardi eiro jeb 43,6 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023. gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti, ņemot vērā VAS “Latvijas dzelzceļš” iekļaušanas vispārējās valdības sektorā provizoriskās ietekmes novērtējumu.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2024. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem ES Statistikas birojs Eurostat publicē 22. aprīlī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.
Metodoloģiskā informācija
2024. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Latvijas Bankas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Centrālā statistikas pārvalde
