Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP. Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.
Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.
Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā visstraujāk IKP palielinājās Vidzemes reģionā – par 15,5 % (313,9 milj. eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču viszemākais IKP pieaugums redzams Latgalē – par 8,0 % (162,7 milj. eiro).
2021. gadā starp valstspilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 28,9 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20,8 tūkst., trešajā – Liepāja ar 15,5 tūkst. eiro. Sekoja Ventspils ar 13,9 tūkst., Rēzekne un Jelgava ar 13,5 tūkst. katrā, Jēkabpils ar 13,3 tūkst., Daugavpils ar 10,7 tūkst., Jūrmala ar 10 tūkst. un Ogre ar 9,3 tūkst. eiro.
CSP publicē arī IKP un pievienoto vērtību no 2018. līdz 2021. gadam sadalījumā pa administratīvajām teritorijām pēc reģionālās reformas 2021. gadā: 5 plānošanas reģioniem, 10 valstspilsētām un 36 novadiem. Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija Mārupes novadā (30,2 tūkst. eiro), otrajā vietā – Ropažu novads (23,4 tūkst. eiro), trešajā – Ķekavas novads (19 tūkst. eiro). Pirmajā desmitniekā ir arī Smiltenes, Olaines, Līvānu, Valmieras, Saldus, Dobeles un Ventspils novadi.
CSP ir veikusi reģionālā iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinus par 2021. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2018. līdz 2020. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šī gada 30. septembrī.
Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati” apakšsadaļā “Reģionu konti”.
*Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Praksē, Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.
Metodoloģiskā informācija
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – gada dati”.
Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcība esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.
Centrālā statistikas pārvalde
