Rīga, 10.10.2023. 2023. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,34 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,7 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 24,5 %, bet importa vērtība par 24,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Augustā Latvija eksportēja preces 1,47 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,88 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 43,8 % līdz 43,9 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 27,92 miljardus eiro – par 2,7 miljardiem eiro jeb 8,8 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 12,51 miljardu eiro (samazinājums par 1,12 miljardiem eiro jeb 8,2 %), bet importa – 15,41 miljardu eiro (samazinājums par 1,58 miljardiem eiro jeb 9,3 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 25,5 % mazāka, bet importa – par 23,7 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6,5 %, bet importa – par 3,6 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu:
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 9,7 %;
- minerālproduktu eksports mazāks par 215,8 milj. eiro jeb 67,8 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 108,9 milj. eiro jeb 59,2 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 78,8 milj. eiro jeb 27,1 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 25 milj. eiro jeb 9,3 %.
2023. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams importa samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:
- minerālproduktu imports mazāks par 459,1 milj. eiro jeb 65,1 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 57,7 milj. eiro jeb 13,5 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 20,7 milj. eiro jeb 9,5 %;
- plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 19,5 milj. eiro jeb 17,1 %;
- augu valsts produktu imports mazāks par 16,1 milj. eiro jeb 12,5 %.
Augustā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,3 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9 %), Vācija (7,2 %) un Krievijas Federācija (6,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,1 % no importa kopapjoma), Polija (10,7 %), Vācija (10,4 %) un Igaunija (9,4 %).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 11,5 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam attiecīgi par 105,4 milj. eiro un 81,3 milj. eiro.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu visvairāk ietekmēja viskija importa pieaugums par 2,9 milj. eiro jeb 36,9 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam attiecīgi par 194,8 milj. eiro un 193,8 milj. eiro.
2023. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 103 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 59 valstīm.
2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 2,6 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,7 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, visvairāk ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu) eksporta samazinājums par 13,9 milj. eiro jeb 86,2 %. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt viskija) eksporta pieaugums par 7,7 milj. eiro jeb 23,6 %, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (galvenokārt transportlīdzekļi 10 vai vairāk cilvēku pārvadāšanai) eksporta pieaugums par 0,7 milj. eiro.
2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās) importa samazinājums par 1,1 milj. eiro jeb 19,7 %, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 160,8 milj. eiro jeb 87,6 %. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,7 milj. eiro.
2023. gada janvārī – augustā preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 367 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 189. Savukārt 2022. gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 772 un 339. Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījuma skaita šajā periodā (piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi).
Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī – augustā importēja 288 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 217. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada astoņos mēnešos, bija attiecīgi 1 209 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 556 no Baltkrievijas.
2023. gada janvārī – augustā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 33 milj. eiro jeb 65,9 %, uz Kirgizstānu – par 31,3 milj. eiro jeb 4,5 reizes, uz Uzbekistānu – par 13,1 milj. eiro jeb 29,5 %.
2023. gada janvārī – augustā salīdzinājumā ar 2022. gada astoņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 18,4 milj. eiro jeb 4 reizes, no Kazahstānas – par 15,9 milj. eiro jeb 38,2 %, no Moldovas – par 1,5 milj. eiro jeb 26,5 %.
2023. gada janvārī – augustā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 111 uzņēmumiem, importā – par 29.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Metodoloģiskā informācija:
*Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījuma vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c.
Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Centrālā statistikas pārvalde
