Rīga, 10.08.2023. 2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,3 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13 %, bet importa vērtība par 4,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,46 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,94 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 43 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,39 miljardus eiro – par 963,9 milj. eiro jeb 4,3 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,62 miljardus eiro (samazinājums par 456,1 milj. eiro jeb 4,5 %), bet importa – 11,76 miljardus eiro (samazinājums par 507,8 milj. eiro jeb 4,1 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 16,2 % mazāka, bet importa – par 6,2 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6 %, bet importa – par 3,8 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 38,1 milj. eiro jeb 30,4 %;
- minerālproduktu eksports mazāks par 105,9 milj. eiro jeb 55,7 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 65,5 milj. eiro jeb 22,9 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 32,2 milj. eiro jeb 11,4 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 15,9 milj. eiro jeb 16,8 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 44,1 milj. eiro jeb 28,9 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 32,1 milj. eiro jeb 17,9 %;
- augu valsts produktu imports lielāks par 30,6 milj. eiro jeb 43,1 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 111,3 milj. eiro jeb 31,1 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 39,5 milj. eiro jeb 43,9 %.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,7 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2 %), Vācija (7,3 %) un Krievijas Federācija (6,5 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (10,4 %) un Igaunija (9 %).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 9,7 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 50,9 milj. eiro jeb 81,5 %.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja iesala alus importa pieaugums par 4,5 milj. eiro jeb 62,5 %. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 14,7 milj. eiro jeb 59 %.
2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 0,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā – par 2,9 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 9,5 milj. eiro jeb 78,1 %, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 48,1 milj. eiro jeb 87,5 %. Savukārt eksporta pieaugumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 1,6 milj. eiro jeb 31,1 %.
2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājumus par 3,3 milj. eiro jeb 43,4 %, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa samazinājums par 31,6 milj. eiro jeb 58,2 %, bet no Baltkrievijas – koka un tā izstrādājumu; kokogles importa samazinājums par 3,2 milj. eiro.
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Centrālā statistikas pārvalde
