Rīga, 11.07.2023. 2023. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,53 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,9 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 15,1 %, bet importa vērtība par 14,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Maijā Latvija eksportēja preces 1,51 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 2,02 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 42,9 % līdz 42,8 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,93 miljardus eiro – par 718,4 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,12 miljardus eiro (samazinājums par 281,2 milj. eiro jeb 3,3 %), bet importa – 9,81 miljardu eiro (samazinājums par 437,2 milj. eiro jeb 4,3 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 10,6 % mazāka, bet importa – par 11,3 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 1,7 %, bet importa – par 8,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada maijā, salīdzinot ar 2022. gada maiju:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 48,9 milj. eiro jeb 41,4 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 137,5 milj. eiro jeb 36,2 %;
- minerālproduktu eksports mazāks par 83,6 milj. eiro jeb 47,2 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 24,4 milj. eiro jeb 20,2 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 24,1 milj. eiro jeb 20,4 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada maijā, salīdzinot ar 2022. gada maiju:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 38,8 milj. eiro jeb 23,8 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 144,4 milj. eiro jeb 35,4 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 82,4 milj. eiro jeb 61,1 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 40,4 milj. eiro jeb 23,9 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 37,8 milj. eiro jeb 10,8 %.
Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (6,5 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,6 % no importa kopapjoma), Vācija (10,7 %), Polija (10 %) un Igaunija (9,2 %).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 11,3 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 41,8 milj. eiro jeb 74,4 %.Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju visvairāk ietekmēja viskija importa pieaugums par 8,6 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 36,4 milj. eiro jeb 78,5 %.
2023. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 107 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 2,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 4,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 2,4 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 3,3 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 3,8 milj. eiro jeb 48,7 %, uz Baltkrieviju – parasto metālu un to izstrādājumu eksporta samazinājums par 0,5 milj. eiro jeb 58,8 %. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 6,2 milj. eiro jeb 16,9 %.
2023. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājumus par 4,6 milj. eiro jeb 52,6 %, no Krievijas Federācijas – augu valsts produktu importa samazinājums par 1,4 milj. eiro jeb 9,3 %. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja papīra masas no koksnes, papīra, kartona un to izstrādājumu importa pieaugums par 1,1 milj. eiro jeb 97,1 %.
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
Centrālā statistikas pārvalde
