Rīga, 30.06.2023. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada jūnijā ir negatīvs rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet joprojām ir pozitīvs
2023. gada jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 4,7, un, salīdzinot ar maiju, tas samazinājās par 2,8 procentpunktiem. Lai arī jau ceturto mēnesi pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūnijā konfidences rādītāji ir nedaudz samazinājušies: nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 3,9, pārtikas – par 2,0, bet degvielas mazumtirdzniecībā par 1,4 procentpunktiem. Vienīgi automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir uzlabojies par 2,7 procentpunktiem.
Jūnijā 27 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā maijā. 22 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja darbaspēka trūkumu, bet 27 % – nepietiekamu pieprasījumu. Salīdzinot ar maiju, par 4 procentpunktiem samazinājies to mazumtirgotāju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo konkurence savā tirdzniecības sektorā, taču šī rādītāja līmenis joprojām ir ļoti augsts (46 %).11 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, taču kopš gada sākuma šim rādītājam ir tendence samazināties.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums jau otro mēnesi pēc kārtas negatīvs
Pakalpojumu sektorā 2023. gada jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija - 3,2, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 1,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (36,2), gaisa transporta (26,3) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (40,7). No nozarēm, kuras nav tieši saistītas ar pieprasījuma pieaugumu vasaras sezonā, augstākie noskaņojuma rādītāji ir finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu (19,1), iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (18,5), kā arī datorprogrammēšanā (17,6). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji jūnijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 21,6), kā arī ūdens transporta pakalpojumos (- 32,1). Nekustamo īpašumu nozarē (pirkšana, pārdošana, izīrēšana, pārvaldīšana) konfidences rādītājs 2023. gada sākumā pieauga virs nulles un stabilizējās, bet jūnijā uzņēmēju noskaņojums šajā nozarē ir pasliktinājies, rādītājam atkal samazinoties līdz - 7,4. Kopumā jūnijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 13 – negatīvs.
Jūnijā 39 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 16 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 33 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies. 12 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties
Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā jūnijā bija - 12,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 1,2 procentpunktiem zemāks.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 5,6 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt par 4,4 procentpunktiem paaugstinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā (attiecīgi par 0,1 un 1,6 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos palielinājās par 0,8 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti jūnijā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31,3 % un 28,9 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 17,4 % un 5,7 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi norādīja 5,4 %, bet dažādus citus faktorus – 4,6 % respondentu. 31,1 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc rekordzema līmeņa maijā nedaudz uzlabojies
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūnijā bija - 8,4. Salīdzinot ar maiju, tas pieaudzis par 1,2 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 1,1 procentpunktu).Uzņēmēju noskaņojums samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām jūnijā, salīdzinot ar maiju, 11 nozarēs vērojams pieaugums, 10 nozarēs – kritums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru jūnijā minēja 46,2 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 17,9 % un 13,9 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12,0 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 8,7 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 26,4 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā jūnijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
Saimnieciskās darbības attīstības prognozējamība lēnām uzlabojas
Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji min arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību. Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, uzņēmēju aptaujās iekļauts kopš 2021. gada, un kopš tā laika visās uzņēmējdarbības jomās tas ir negatīvs galvenokārt pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas, kā arī citu faktoru dēļ. Taču kopš 2022. gada novembra rādītājiem ir tendence uzlaboties. Visaugstākais prognozējamības rādītājs jūnijā ir pakalpojumu sektorā (- 19,1), tam seko mazumtirdzniecība un būvniecība (attiecīgi - 22,9 un - 24,7), bet viszemākā saimnieciskās darbības attīstības prognozējamība ir apstrādes rūpniecībā (- 25,2).
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
Centrālā statistikas pārvalde
