21.04.2023. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir mazāks par 677 milj. eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši
Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie[1] rezultāti.
Mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 7,2 % un sasniedza 15,9 mljrd. eiro, no tiem 0,9 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 0,5 mljrd. eiro – atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14,0 % un sasniedza 14,5 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2022. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,5 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 270,2 milj. eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 202,2 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 53,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 21,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 194,2 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 121,5 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 49,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 41,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par superdividendi – 33,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 28,0 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 21,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 17,9 milj. eiro jeb 0,05 % no IKP;
- radio frekvenču spektru joslas lietošanas tiesību izsoļu korekcija (Valsts kases dati) – 12,4 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 11,1 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 11,0 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP.
Valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada ietekmēja Covid-19 uzliesmojuma mazināšanas atbalsta pasākumu īstenošana un, sākot ar 2021. gada decembri, atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Vispārējās valdības parāds 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 1,3 mljrd. eiro un sasniedza 15,9 mljrd. eiro jeb 40,8 % no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti. Ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ieteikumus, ir pārrēķināti vispārējās valdības sektora dati, koriģējot Rīgas domes derivatīvus un Latvenergo darījumu. Bez tam ir koriģēts nodokļu ieņēmumu sadalījums gan pa nodokļu veidiem, gan precizēta nodokļu uzskaite atbilstoši uzkrājuma principa metodei.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2023. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 21. aprīlī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.
Ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumu korekcija skāra arī produktu nodokļus, ir pārskatīts IKP novērtējums, sākot ar 2020. gada 4. ceturksni. Plašāka informācija par IKP pārmaiņām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņu dati” un “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati”.
Metodoloģiskā informācija
2023. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Centrālā statistikas pārvalde
