Septembrī uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

Rīga, 30.09.2020.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi pozitīvs rādītājs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs turpina uzlaboties, bet saglabājas negatīvs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -8,1. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji septembrī vēl joprojām ir negatīvi lielā daļā pakalpojumu nozaru, taču, salīdzinot ar augustu, pieaudzis to nozaru skaits, kurās sasniegtas pozitīvas rādītāja vērtības. Augstākie rādītāji bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (12,8), datorprogrammēšanā (11,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbībās, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Arī ēdināšanas pakalpojumos, kas aprīlī un maijā ierindojās starp COVID-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, konfidences rādītājs septembrī bija pozitīvs (4,3). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas  (-38,7) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-63,1).

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 1,1 procentpunktu, bet saglabājas negatīvs

Būvniecībā konfidences rādītājs septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -18, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,1 procentpunktu. To ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.

Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši COVID-19 ietekmi (6 % respondentu), kā arī laika apstākļu ietekmi, darbaspēku trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu, bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (16 % respondentu). 35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 11 % un 5 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 8 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs uzlabojas, bet saglabājas negatīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija -3,2 (par 4,2 procentpunktiem vairāk nekā šī gada augustā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Septembrī turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.  

Konfidences rādītāji septembrī, lai gan joprojām negatīvi lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tomēr visstraujāk ir uzlabojušies un sasnieguši pozitīvas vērtības tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Savukārt vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, dzērienu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2020. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,33, kas ir par 3,3 punktiem vairāk nekā augustā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes. Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “[u]Konjunktūras[/u][u] rādītāji[/u]”. 1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. 2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos. 3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Centrālā statistikas pārvalde
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums