FM: Gada sākums Latvijas rūpniecībā vājš, un nākotnes redzējums saglabājas ...

FM: Gada sākums Latvijas rūpniecībā vājš, un nākotnes redzējums saglabājas līdzīgs

Šā gada februārī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēta neliela izaugsme, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri nozares izlaides apjomiem palielinoties par 0,8%. Tādējādi rūpniecības izlaides rezultāti februārī, lai arī vāji, tomēr ir labāki par janvāra datiem, kad nozarē tika reģistrēts kritums par 4,5%. Tas nozīmē, ka 2020. gada divos mēnešos ražošanas apjomi rūpniecībā ir samazinājušies par 1,8%.

“Neapšaubāmi Covid-19 krīze šogad būtiski ietekmēs Latvijas rūpniecību. Ietekmes smagums ir atkarīgs no tā, cik ilgi un stingri būs noteiktie ierobežojumi gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Lai mīkstinātu noteikto ierobežojumu sekas, Latvijas valdība aktīvi iesaistās, ieviešot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, tajā skaitā apstrādes rūpniecībai. Apstrādes rūpniecība ir starp nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tāpēc ir svarīgi saglabāt tās konkurētspēju arī pēc krīzes,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

.

Februārī pieaugumu rūpniecībā veicināja izlaides pieaugums ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē. Ieguves rūpniecībā spēcīgs izlaides kāpums tika reģistrēts arī janvārī, tādējādi divos mēnešos kopā ieguves rūpniecības izaugsme veido 13,8%.

Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgāde janvārī gada griezumā saruka, bet februārī tās apjomi bija par 7,0% augstāki nekā pirms gada, ko nodrošināja spēcīgais elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums hidroelektrostacijās. To attiecīgi veicināja laikapstākļi, 2020. gada februārī vidējam nokrišņu daudzumam divkārt pārsniedzot februāra normas līmeni. Tomēr, neskatoties uz sektora izaugsmi februārī, šā gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas un gāzes apgādē joprojām bija vērojams kritums – par 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu.

Rūpniecības lielākajā un noteicošajā nozarē – apstrādes rūpniecībā – izlaides apjomi februārī bija nedaudz zemāki nekā pirms gada – par 0,9%. Tādējādi, ņemot vērā, ka janvārī nozarē reģistrētais sarukums bija spēcīgāks, divos mēnešos kopā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir samazinājušies par 2,2%.

Lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības izlaides rezultātiem februārī veidoja ražošanas apjomu sarukums svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē. Tās izlaide februārī bija par 18% zemāka nekā pirms gada, un divos mēnešos kritums sasniedza pat 21,2%. Būtiska nozīme, taču ne tik spēcīga kā janvārī, apstrādes rūpniecības kopējā sniegumā februārī bija arī kokrūpniecības apjomu kritumam par 1,3%. Līdz ar to, kopā ar straujo apakšnozares kritumu janvārī, divos mēnešos kokrūpniecības apjomi sarukuši par 6,1%.

Līdzīgi kā janvārī arī februārī ražošanas apjomu kritums gada griezumā tika reģistrēts iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Tādējādi šo apakšnozaru izlaides kritums divos mēnešos veido 11,9%, 10,3% un 2,3%. Savukārt atšķirībā no janvāra, kad apakšnozarē bija vērojams pieaugums, februārī par 3,5% saruka nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanas apjomi.

Tajā pašā laikā izlaides pieaugumu joprojām uzrādīja datoru un elektronisko iekārtu ražotāji, gatavo metālizstrādājumu, kā arī elektrisko iekārtu ražotāji. Šajās apakšnozarēs ražošanas apjomi janvārī-februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu bija attiecīgi par 14,7%, 8,2% un 5,6% augstāki. Februārī ražošanas apjomi palielinājās arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

2020. gada sākumā apstrādes rūpniecības attīstība kopumā ir bijusi vāja, ko turpmāk papildus negatīvi ietekmēs Covid-19 pandēmijas izplatīšanās un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi gan Latvijā, gan pasaulē. Ja vēl martā Covid-19 sekas nebūs izteikti redzamas apstrādes rūpniecības datos, jo ierobežojumu ieviešana bija pakāpeniska un ražotāji iespēju robežās turpināja pildīt savus pasūtījumus, tad aprīlī šī ietekme būs spēcīga. Daži apstrādes rūpniecības uzņēmumi, reaģējot uz Covid-19 slimības izplatību un tā izraisīto pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstību tirgū, ir izmantojuši šo iespēju un pievērsušies jaunu produktu ražošanai. Piemēram, AS “Latvijas balzams”, AS "Madara Cosmetics", SIA “B2Y” ir sākuši dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Savukārt sejas aizsargmasku ražošanā ir iesaistījušies SIA “Lauma Fabrics”, SIA “Tonus Elast”, SIA “Lattex D”. Šī operatīvā rīcība, pielāgojot ražošanu straujajām pārmaiņām, ir apsveicama, taču jāsaprot, ka apstrādes rūpniecības kopējais ieguvums būs neliels.

Šā gada martā būtiski pasliktinājās Latvijas rūpnieku noskaņojums, apstrādes rūpniecības sentimenta rādītājam noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2017. gada maija. Rūpnieki turpmākajos mēnešos sagaida ražošanas apjomu sarukumu, īpaši tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā gatavo metālizstrādājumu ražošanā, transportlīdzekļu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un, negaidīti, arī pārtikas produktu ražošanā. Turklāt martā ir samazinājies arī rūpnieku novērtējums par sagaidāmajām produkcijas realizācijas cenām, kā arī par turpmāko mēnešu nodarbinātības perspektīvām. Tajā pašā laikā farmaceitisko produktu ražotāji norādījuši, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms ražošanas apjomu pieaugums, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā Covid-19 izraisīto pieprasījuma pieaugumu pēc zālēm un medicīniskajiem preparātiem.

Eiropas Savienības (ES) kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss uzrādīja vēl krasākas pārmaiņas – martā tas bija zemākajā līmenī kopš 2013. gada septembra. Svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa patērētāju un uzņēmēju aptauju rezultātu tika sniegti vēl pirms ar Covid-19 saistīto ierobežojumu ieviešanas, tādējādi reālais ekonomiskā sentimenta indekss ir vēl zemāks.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums