Pārejai uz klimata neitralitāti jāsekmē uzņēmēju konkurētspēja

Ceturtdien, 27. februārī, Briselē notika Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sēde, kuras laikā dalībvalstu ministri pārrunāja ES vienotā tirgus un rūpniecības politikas jautājumus, pievēršoties arī "Eiropas zaļā kursa" jeb tā sauktajai Green deal tēmai. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Sanāksmes laikā Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja ministrus ar “Eiropas zaļo kursu”, kas ir jaunā ES izaugsmes stratēģija, kā Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, vienlaikus stiprinot tās ekonomiku, ceļot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, rūpējoties par vidi un neaizmirstot arī par nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. “Zaļais kurss” nodrošina ceļakarti, kurā iekļauti risinājumi un politikas, kuras nepieciešams pieņemt un īstenot.

Virkni no plānošanas pasākumiem EK plāno īstenot jau 2020. gada laikā, tostarp publicēt jauno ES rūpniecības stratēģiju, veidot ilgtspējīgu produktu rīcībpolitiku ar ES Aprites ekonomikas rīcības plāna palīdzību, kā arī integrēt ilgtspējas un inovāciju jautājumus labāka regulējuma vadlīnijās.

Sanāksmes laikā Latvijas pārstāvis J.Miezainis pauda, ka Latvija atzinīgi novērtē EK piedāvāto “Zaļo kursu”, vienlaikus uzsverot, ka pārejai uz klimata neitralitāti jāsekmē uzņēmēju konkurētspēja, radot ekonomiskos stimulus un iespējas produktivitātes celšanai, paradumu maiņai un attīstībai. Ir būtiski, lai ceļā uz klimata neitralitāti tiktu rasts plašāks risinājumu klāsts, kas būtu salāgojams ar uzņēmēju interesēm un spējai pielāgoties, tādejādi sekmētu uzņēmēju konkurētspēju.

Vienlaikus Latvija ar bažām raugās uz nevienlīdzīgo uzņēmējdarbības praksi pasaulē un globālo industriju spēlētāju piekopto sadarbības modeli, kas rada ES rūpniecībai nevienlīdzīgus spēles noteikumus. Tādēļ ir svarīgi īstenot pasākumus, kas nodrošina vienlīdzīgas konkurences apstākļus, lai izvairītos no protekcionisma pieauguma un neradītu negatīvu ietekmi uz dažādām dalībvalstu ekonomikām.

Savukārt, lai sekmētu ekonomikas pārorientēšanu uz klimata neitralitāti, Latvijā ir svarīga ne tikai rūpniecības pāreja uz jaunām tehnoloģijām, bet arī jau ilgāku laiku liela uzmanība tiek pievērsta oglekļneitrālu risinājumu attīstīšanai – bioekonomikai, energoefektīviem kurināmā elementiem, enerģijas uzkrāšanai, kā arī ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības veicināšana. Viens no Latvijas tautsaimniecības sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem ir elektroenerģijas pieejamība, tādēļ ir jātiecas sasniegt lētāko elektroenerģiju reģionā, kas būtiski uzlabos Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Latvijas pārstāvis J.Miezainis sanāksmē īpaši akcentēja Latvijas kūdras nozares jautājumu, norādot uz nepieciešamību detalizētāk izpētīt visu ES dalībvalstu un īpašo Latvijas situāciju. Kūdras nozare ir nākotnes paraugs klimata mērķu sasniegšanai un iespēju izmantošanai, vienlaikus ir jānodrošina skaidra, caurspīdīga un profesionāla informācijas atainošana un nākotnes instrumentu pielietošana nozares attīstībai.

Kā ziņots iepriekš, šī gada janvārī Latvijas valdība apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam (NEKP 2030). NEKP ir galvenais nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokuments Latvijas tautsaimniecības pārveidei un klimata pārmaiņu mazināšanas politikas formulēšanai nākamajiem 10 gadiem. NEKP ir noteikti Latvijas enerģētikas un klimata mērķi un iezīmēti pasākumi to sasniegšanai Latvijas tautsaimniecības virzībai uz ES noteikto klimata neitralitāti 2050. gadā.

Ir zināms, ka ES izstrādātais “Zaļais kurss” klimata pārmaiņu mazināšanai pasaulē paredz investīcijas viena triljona EUR apmērā. Arī Latvijas NEKP paredz ievērojamas investīcijas - 8 miljardus EUR. Plāna īstenošanai būs pieejams gan ES finansējums, gan arī nacionālais finansējums, tomēr lielāko daļu no nepieciešamā finansējuma būs jāveido privātajām investīcijām.

Jaunie klimata mērķi rada virkni jaunu biznesa iespēju Latvijas uzņēmumiem. Šajos gados pasaulē, bet īpaši Eiropā, būtiski pieaugs pieprasījums pēc jaunām AER tehnoloģijām, kas ļautu enerģiju saražot arvien lētāk. Šī ir iespēja mūsu zinātniekiem un radošiem uzņēmējiem radīt inovatīvas AER elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

Tāpat pieaugs pieprasījums pēc jaunām, izteikti energoefektīvām ražošanas iekārtām, savukārt investīcijas ražošanas modernizācijā ļaus samazināt kopējās biznesa izmaksas un paaugstinās uzņēmuma konkurētspēju.

NEKP pasākumu īstenošana sekmēs arī atsevišķu sektoru ražošanas izlaides, piemēram, ēku atjaunošanai nepieciešamo materiālu rūpniecisko izlaidi, kā arī jaunu ražotņu izveidi, piemēram, jaunu rūpnīcu attīstību blakus lielām enerģijas jaudām (piemēram, vēja parkiem).

NEKP iekļauto pasākumu īstenošana sekmēs inovācijas attīstību un eksporta pieaugumu, kā arī uzlabos gaisa kvalitāti un dzīves vides kvalitāti pilsētās. Pasākumi attiecībā uz siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, kā arī visa veida enerģijas patēriņu būtiski uzlabos Latvijas enerģētisko drošību un arvien vairāk tuvinās Latviju enerģētiskai neatkarībai, kas vienlaikus samazinās valsts tēriņus enerģijas importam.

Plašāk iepazīties ar apstiprināto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam var Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums