LLPA: Nacionālajā attīstības plānā jāpalielina līdzekļi reģionālajai attīstībai

Lai nodrošinātu izvirzīto "Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2027" (NAP 2027) mērķu sasniegšanu, valdībai ir jāpalielina pašvaldību izaugsmei plānoto finanšu resursu apjoms. Šobrīd līdzsvarotai reģionālajai attīstībai pašvaldībām ir atvēlēti 293 miljoni eiro jeb 1/3 no nepieciešamā 1,1 miljarda eiro. Tā uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri.

“Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam” nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem. Viena no būtiskām NAP 2027 sadaļām ir Rīcības virziens “Līdzsvarota reģionālā attīstība”, kurš paredz “reģionu potenciāla attīstību un ekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai.”1

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajām un pērn valdībā apstiprinātajām Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības finansējums tika lēsts aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. Diemžēl NAP šiem mērķiem paredzēti vien 293 miljoni eiro2, kas ir tikai 1/3 nepieciešamo līdzekļu. Turklāt šis finansējums ir noteikts ar 30% nacionālo līdzfinansējumu – tas nozīmē, ka 205 miljonus eiro veido ES fondu līdzekļi.

“Gatavojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam, ir ieguldīts titānisks darbs, lai taptu patiešām vērtīgs politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir veicināt Latvijas reģionu attīstību un mazināt ekonomiskās atšķirības, sniedzot lielāku atbalstu reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem. Ja valdība un Saeima apstiprinās NAP, kurā reģionālajai izaugsmei ir atvēlēta tika 1/3 no nepieciešamā līdzekļu apjoma, ir skaidrs, ka pamatnostādnēs izvirzītie mērķi netiks sasniegti līdzīgā apjomā. Tas nozīmē, ka ārpus galvaspilsētas turpināsies stagnācija, ko izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs,” skaidro LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Saskaņā ar NAP pašreizējo redakciju lielākā daļa jeb 180 miljoni eiro no reģionālajai attīstībai paredzētajiem līdzekļiem tiks tērēti infrastruktūras nodrošināšanai uzņēmējdarbības atbalstam, 36 miljoni plānoti pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, 35 miljoni eiro domāti pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamībai, 32 miljonus eiro veltīs pašvaldību publiskās ārtelpas attīstībai tūrisma veicināšanai, bet 10 miljonus eiro – kultūras mantojuma saglabāšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai.

Salīdzinājumam – ES fondu plānošanas periodā 2014.–2020. gadam reģionu izaugsmei pieejamais fondu finansējums bija 402 miljoni eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā šobrīd. No tā 320 miljoni eiro paredzēti infrastruktūrai uzņēmējdarbības atbalstam, 47 miljoni eiro – pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet 35 miljoni eiro – kultūras mantojuma saglabāšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai.

Par LLPA

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomiskajā, saimnieciskajā un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

1 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Gala redakcijas projekts 04.02.2020.

2 Rīcības virziena  “Līdzsvarota reģionālā attīstība” pasākumu īstenošanai NAP 2027 indikatīvi pieejamais finanšu apjoms plānots  824,12 milj. eiro, taču reģionālās politikas mērķu sasniegšanai atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm atvēlēti vien nepilni 293 milj. eiro.

MRS grupa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums