Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja sezonalitāte un nodokļu likmju izmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,4%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas pieauga par 0,4 procentiem.

Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojams mērens cenu kāpums, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un nodokļu likmju izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā.

 

Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija pārtikai, kam cenas pieauga par 1,6% un tas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt pasaules pārtikas cenām pēc straujā kāpuma iepriekšējā gada pēdējos mēnešos šogad janvārī bija vērojams neliels kāpums – salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, tās pieauga par 0,7%. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot gaļu. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām un cukuram, ko ietekmēja zemākas eksporta iespējas un spēcīgais pieprasījums, īpaši biodīzeļdegvielas nozarē.

Degvielai cenas janvārī palielinājās par 5,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana un paaugstinātās prasības biokomponentes saturam benzīnā no 2020. gada 1. janvāra, kā arī iepriekšējā gada pēdējos mēnešos vērotais pasaules naftas cenu kāpums, ko pastiprināja EUR vērtības kritums attiecībā pret USD. Savukārt pasaules naftas cenām janvārī bija vērojams kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 5%. Naftas cenu kritumu janvārī veicināja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā energoresursu patērētāja.

Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam veselības aprūpes grupā (par 1,4%), ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra, ārstu speciālistu pakalpojumu  un farmaceitisko produktu sadārdzināšanās. Vērā ņemams cenas pieaugums bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (par 0,7%) un personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem (par 3,5%), kas kopā ar veselības aprūpes cenu kāpumu kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.

Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,9%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,7 procenti.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt aptuveni 2%, kas būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

 

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi