FM: Nepārtikas preču mazumtirdzniecība šogad nodrošina kopējo tirdzniecības pieaugumu Latvijā

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā saruka par 0,4%. Šis ir pirmais mazumtirdzniecības apjomu kritums kopš 2015.gada novembra. Savukārt, mazumtirdzniecības apjomu pieaugums pārtikas veikalos šogad ir mērens un septembrī gada griezumā veidoja 0,8%. Tikmēr deviņos mēnešos kopā mazumtirdzniecība pārtikas veikalos bija par 1,4% augstāka nekā pirms gada.

Degvielas tirdzniecība šogad bijusi svārstīga, atsevišķos mēnešos uzrādot pieaugumu, bet citos – kritumu. Šā gada septembrī tās pārdošanas apjomi nedaudz samazinājās – par 0,2% gada griezumā, savukārt deviņos mēnešos kopā autodegvielas tirdzniecība uzrādīja nelielu kāpumu – par 0,6%.

Lai arī degvielas tirdzniecība veido ievērojamu daļu no kopējiem mazumtirdzniecības apjomiem Latvijā (ap 20%) un tās pieaugumam vai kritumam ir būtiska ietekme uz nozares rezultātiem, šā gada septembrī lielāku negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības attīstību radīja spēcīgā būvmateriālu tirdzniecības apjomu samazināšanās, kas veido ap 10% no kopējiem mazumtirdzniecības apjomiem. Šajā preču kategorijā ietilpst metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, kas septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada, saruka par 9,6%. Būvmateriālu tirdzniecības attīstība ir bijusi vāja iepriekšējos trīs mēnešus, un tā atspoguļo būvniecības nozares aktivitātes sabremzēšanos Latvijā.

No citām nepārtikas preču grupām, kas septembrī uzrādījušas pārdošanas apjomu kritumu, jāpiemin tekstilizstrādājumu, paklāju, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība – šo preču tirdzniecība septembrī samazinājās par 19,4%.

Tajā pašā laikā labi pieaugumi tika reģistrēti tādās nepārtikas preču grupās kā apģērbu un apavu tirdzniecība (+9,6%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (+6,9%), kā arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība (+6,2%). Izaugsme turpinājās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā, pārdošanas stendos un tirgos, kā arī interneta veikalos. Neskatoties uz šiem pieaugumiem, kopumā nepārtikas preču mazumtirdzniecība Latvijā septembrī bija par 1,0% zemāka nekā pirms gada, savukārt deviņos mēnešos kopā tā uzrādīja izaugsmi 3,3% apmērā.

Latvijas un Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss turpina pakāpeniski samazināties, tikmēr Latvijas patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji joprojām ir stabili. Oktobrī pieauga iedzīvotāju vērtējums par savu finansiālo situāciju turpmākajiem divpadsmit mēnešiem, kā arī diezgan augstu tiek vērtētas iespējas šobrīd veikt lielākus pirkumus. Tajā pašā laikā iedzīvotāji diezgan aktīvi veido uzkrājumus – tie nākotnē veicinās privātā patēriņa pieaugumu un atspoguļosies augstākos tirdzniecības rādītājos. Savukārt mazumtirgotāji norāda, ka sagaidāmie pasūtījumu apjomi nākamajiem trīs mēnešiem joprojām saglabājas augsti.

Kopumā jāsecina, ka mazumtirdzniecība Latvijā attīstās mērenāk nekā to varētu sagaidīt, jo situācija  darba tirgū joprojām ir labvēlīga un iedzīvotāju ienākumi turpina pieaugt. Tas norāda uz to, ka iedzīvotāji ir bijuši piesardzīgi savos tēriņos, kā arī straujāku tirdzniecības attīstību negatīvi ietekmē demogrāfiskā situācija Latvijā, kas būs nozīmīgs ekonomisko izaugsmi ierobežojošs faktors ilgtermiņā.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli