Krišjāņa Valdemāra 1.forumā politiķi un uzņēmēji identificē četras galvenās problēmas

Ceturtdien, 26.septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Krišjāņa Valdemāra 1.forums, kur politiķi, deputāti un uzņēmēji diskutēja par Latvijas eksporta attīstību, meklējot iespējas un risinājumus, vienlaikus identificējot vairākus eksportējošo uzņēmumu izaicinājumus – darbaspēka pieejamību, izglītības atbilstību darba tirgus pieprasījumam, birokrātisko slogu, kas radies, lai ievērotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kā arī vienota Latvijas tēla un komunikācijas stratēģijas trūkumu ārējos tirgos.

Krišjāņa Valdemāra 1.forumu ar uzrunu atklāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš sacīja, ka Latvija kopumā pēdējos 20 gados piedzīvojusi ekonomikas izaugsmi, bet secināja, ka kaimiņvalstis tomēr mūs apsteigušas un šajā forumā mums jādomā, kā sasniegt un pārsniegt mūsu kaimiņu rezultātus. Domāt vairākus soļus uz priekšu. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda, ka būtiski realizēt visas iesāktās reformas, jo šobrīd budžeta līdzekļi nereti tiek tērēti nelietderīgi pretī saņemot viduvēju rezultātu.

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš klāt esošiem deva ieskatu vairākos izaicinājumus, kas uzņēmejus sagaida Latvijas un pasaules tirgos. Pēc viņa sacītā, viens no vietēja mēroga izaicinājumiem ir demogrāfiskā situācija, kas liek diskutēt par pieejamā darbaspēks samazināšanos tuvā nākotnē. Tāpat viņš sacīja, ka jāturpina eksporta produktu un pakalpojumu diversificēšana, lai tādējādi pie pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos neizjūtam būtiskus kritumus.

Par eksportējošo uzņēmumu izaicinājumiem foruma dalībniekus informēja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents un LTRK padomes loceklis Normunds Bergs, norādot, ka vēl arvien ir nepietiekams eksakto zinātņu studējošo skaits, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc inženieriem. Vēl viņš pauda, ka, “smilšu kastes” inovāciju attīstībai , pārbaudei un testēšanai jāveido lielajos valstij piederošajos uzņēmumos. N.Bergs sacīja, ka bizness arvien biežāk saskaras ar dažādām prasībām no banku puses saistībā ar AML, ko nav iespējams izpildīt, tādējādi uzņēmējiem ir jāmeklē vai nu citas valstis, lai atvērtu kontus vai jādomā vispār par aiziešanu no tirgus, lai turpinātu darbu.

Par mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecību stāstīja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs un LTRK padomes loceklis Vilnis Rantiņš, savukārt par augstākās izglītības eksportu runāja Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis Imants Bergs, kurš pauda arī viedokli par to, ka imigrācijas politika un dažādi birokrātiskie procesi traucē piesaistīt ārvalstu studentus, kas sniedz ievērojamu pienesumu valsts budžetam.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa sacīja, ka IKT nozarē ir gan lieli gan arī ļoti mazi uzņēmumi, kas veiksmīgi spējuši attīstīties Latvijā. Viņa norādīja uz jau iepriekš konstatēto AML problēmu, aicinot politiķus un augstāko ierēdniecību domāt par vienotas prakses ieviešanu jeb rīka izstrādāšanu, lai ikviens uzņēmums spētu vienkāršā veidā pārliecināties par to, vai potenciālais sadarbības partneris ir uzticams un atbildīs banku izvirzītajām prasībām. Tam tālākās diskusijās piekrita arī LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa, paužot, ka Latvijai jāizmanto iespēja kapitalizēt iegūtās zināšanas AML jomā, radot tādus risinājumus un rīkus, kas, uzsākot līdzīgu procesu noderēs arī citām valstīm un var kļūt par veiksmīgu eksporta produktu.

Iekslietu ministrs Sandis Ģirģens savā uzrunā norādīja, ka visām ministrijām jābūt uzņēmējiem atbalstošām un arī iekšlietu sistēmu jāveido kā drošu, bet pietiekami draudzīgu. Viņš pauda, ka drošības aspekts ir svarīgs uzņēmējiem, ņemot vērā daudzu Eiropas valstu pieredzi ar imigrāciju un terorismu. Klātesošie vienojās, ka Krišjāņa Valdemāra forumi turpmāk tiks rīkoti regulāri , lai pārrunātu dažādas tēmas un meklētu konkrētus risinājumus un vienotos par tālākajiem darāmajiem darbiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts