Kalvītis: Mēs negribam būt Baltijas "aklais punkts"


vide_ritdienai_nodod_memorandu.
Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, četrpadsmit gadus nav darbojusies neviena publiski pieejama saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacija, taču saspiestā gāze kā enerģijas avots var būtiski uzlabot transporta uzņēmumu rentabilitāti un palīdzēt sasniegt valsts izvirzītos klimata mērķus, uzskata iniciatīvas "Vide rītdienai!" autors, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lai Latvija nepārvērstos par neglābjamu Baltijas “aklo punktu”, vairāki enerģētikas transporta un uzņēmumi – AS “Latvijas Gāze”, AS “Gaso”, AS “Virši – A”, “Auto 100” filiāle Latvijā (Škoda) un SIA “Scania Latvia” iniciatīvas “Vide rītdienai!” ietvaros ir parakstījuši memorandu, ar kuru apņemas sadarboties un veicināt saspiestās gāzes infrastruktūras izveidošanu.


vide_ritdienai_diskusija

“Mēs esam gatavi strādāt roku rokā ar valsts iestādēm un ikvienu interesentu, lai arī Latvijas uzņēmumiem būtu pieejamas priekšrocības un ieguvumi, ko sniedz CNG izmantošana. Visiem kopā mums ir pietiekami liela kompetence un ikdienas pieredze, lai ar to dalītos ar citiem,” uzsver Kalvītis.

Patlaban Latvijā darbojas viena publiski pieejama saspiestās dabasgāzes uzpildes stacija – to 2019.gadā Jēkabpilī atklāja AS “Virši – A”, kas ir viens no iniciatīvas “Vide rītdienai!” autoriem. Tāpat saspiesto gāzi savām vajadzībām izmanto AS “Gaso”, kuras autoparkā šodien ir 59 ar CNG iekārtām aprīkoti auto. Lietuvā patlaban darbojas četras CNG uzpildes stacijas (līdz gada beigām plānotas vēl četras), bet Igaunijā – 18.

“Ir skaidrs, ka viena vienīga CNG uzpildes stacija uzņēmējiem daudz neko nenozīmē, tas ir krietni par maz. Taču nozare ir apņēmības pilna līdz 2025.gadam panākt saprātīgu pakalpojuma pieejamību. Mums ir ļoti būtiski gan tas, lai transporta pārvadājumu uzņēmumi spētu saglabāt savu konkurētspēju, gan arī tas, lai Latvija nostiprinātos kā klimatam un videi draudzīga valsts,” atzīst AS “Virši – A” izpilddirektors Jānis Vība.

Saspiestā dabasgāze izmaksu un efektivitātes ziņā tiek uzskatīta par vienu no ilgtspējīgākajiem un tīrākajiem enerģijas avotiem. To apliecina arī AS “Gaso” praktiskā pieredze: ar CNG iekārtām aprīkotu mašīnu uzturēšana ir aptuveni par trešdaļu lētāka, salīdzinot ar dīzeļdegvielas vai benzīna auto. Tāpat šo transportlīdzekļu CO2 izmešu līmenis ir aptuveni par trešdaļu zemāks nekā auto, kas izmanto dīzeļdegvielu.

“Apsveicama ir Latvijas uzņēmēju iniciatīva veicināt ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus enerģētikas un transporta nozarēs, tai skaitā saistībā ar CNG izmantošanu. CNG ir viena no labākajām alternatīvām dīzeļdegvielai, lai dekarbonizētu kravas un pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļu segmentus. Tie ir atbildīgi par aptuveni 50% no visām ceļu transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām. Taču transporta nozares elektrifikācija šī brīža apstākļos nebūtu reāla. Tieši tādēļ vidējā termiņā varu paust atbalstu CNG attīstībai transporta sektorā, nākotnē virzoties uz pilnvērtīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Sadarbība ir jāturpina, tai skaitā starp valsti un uzņēmējiem,” diskusijā norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš piebilda, ka Rīgas Motormuzejs ir simboliska vieta, lai runātu par transporta nozares attīstību.

Jāuzsver, ka Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis, ir apņēmusies sasniegt ambiciozus klimata mērķus enerģētikas un transporta jomās. Savukārt atbilstoši direktīvai par alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību līdz 2025.gadam ir jānodrošina, ka CNG uzpildes stacijas ir izvietotas ik pa 150 km un ar šādu degvielu darbināmi transportlīdzekļi var pārvietoties visā TEN-T pamattīklā.

Lai to paveiktu, ir nepieciešama precīzi definēta valsts politika, tostarp meklējot iespēju atbalstīt CNG nozari ekonomiski, kā arī aktīva visu saspiestās dabasgāzes infrastruktūras attīstībā ieinteresēto pušu iesaiste.

Memoranda idejas autori uzsver, ka viens no pirmajiem darāmajiem darbiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana par transportā izmantojamo dabasgāzi vismaz līdz Igaunijas līmenim. Latvijā tas ir visaugstākais Baltijā – 9,64 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā – 4,61 eiro par megavatstundu. Savukārt Lietuvā transportā izmantoto saspiesto dabasgāzi ar akcīzes nodokli neapliek.

Memorandam ir aicināts pievienoties ikviens uzņēmums un organizācija, kas atbalsta tajā izteiktos mērķus.

Diskusija “Vide rītdienai!” tika rīkota, lai kopīgi runātu par ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu, lai stiprinātu sadarbību starp valsts institūcijām, enerģētikas un transporta nozares uzņēmējiem un citiem partneriem, kā arī, lai kopīgi meklētu risinājumus klimata mērķu sasniegšanai tautsaimniecībā.

Kopumā pasākuma dalībnieki atzinīgi novērtēja iniciatīvu “Vide rītdienai!” un apliecināja gatavību kopīgam darbam klimata mērķu sasniegšanai tautsaimniecībā, jo īpaši enerģētikas un transporta jomās.

 

Agnese Korbe
Public ID Group projektu vadītāja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli