Gada pirmajā pusē ekonomika augusi par 2,4%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī ekonomika ir augusi par 2%, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni. Kopumā šī gada pirmajā pusē ekonomika augusi par 2,4 procentiem.

Lai arī ekonomika joprojām aug, tomēr kāpums ir kļuvis lēnāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ko ietekmē vairāki faktori.

Kā tika gaidīts, lēnāki kļūst būvniecības  pieauguma tempi – 2. ceturksnī kāpums par 1%. Pērn tika pabeigti dažādi lieli privātie būvniecības projekti, savukārt ES fondu investīcijas šogad ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā. Investīcijas 2. ceturksnī bija par 4,3% lielākas nekā pirms gada. Atbilstoši būvniecības nozares attīstībai, investīcijas ēkās un būvēs palielinājās par 1%. Savukārt ļoti pozitīvi vērtējami salīdzinoši straujie investīciju pieauguma tempi mašīnās un iekārtās (par 6,4%) un intelektuālā īpašuma produktos (par 12,9%).

 

Bez iekšējiem faktoriem Latviju kā atvērtu ekonomiku ietekmē arī procesi ārējā vidē - globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana un to ietekme uz pasaules ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, kā arī lēnāka izaugsme ES valstīs. Preču un pakalpojumu eksports 2. ceturksnī pieauga par 1,9%. Mērenākas eksporta iespējas ir ietekmējušas apstrādes rūpniecības nozari, kas 66% no visas saražotās produkcijas realizē ārējos tirgos. Apstrādes rūpniecībā 2. ceturksnī ražošanas apjomi palielinājās par 0,4%. Nedaudz saruka apjomi tādās lielās rūpniecības apakšnozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu ražošana. Tajā pašā laikā stabila izaugsme vērojama metālapstrādes nozarē, poligrāfijā, elektrisko iekārtu ražošanā u.c. apakšnozarēs.

Lēnāka ekonomikas attīstība ES ietekmē arī Latvijas transporta nozari, kur 2. ceturksnī apjomi bija par 3,7% mazāki nekā pirms gada. Būtiski ir samazinājušies pārvadāto kravu apjomi gan dzelzceļā, gan ostās, gan ar šo kravu apkalpošanu saistītajās transporta palīgdarbībās. Negatīva ietekme uz izaugsmi bija arī apjomu samazinājumam finanšu nozarē (2. ceturksnī par 7,6%).

Vienlaikus 2. ceturkšņa datos ir arī pozitīvas ziņas. Pēc iepriekšējos divos gados pieredzētajiem nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad labi izaugsmes rādītāji vērojami lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē (2. ceturksnī pieaugums par gandrīz 13%). Turpina stabili augt pakalpojumu apjomi datorprogrammēšanas nozarē (par 11%), tāpat arī labi izaugsmes rādītāji 2. ceturksnī bija ar tūrismu saistītajā ēdināšanas un izmitināšanas nozarē (kāpums par 8,6%).

Joprojām stabili aug privātais patēriņš, ko veicina situācija darba tirgū un stabilais algu kāpums – šogad 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8%. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Ārējā vidē joprojām valda nenoteiktība, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences komercpakalpojumos un uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. Pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt ap 3%.

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli