Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā tika analizētas jaunākās Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīvas, īpaši pievēršot uzmanību gaidāmajiem izaicinājumiem Latvijai un jautājumiem, kas būtiski skar arodbiedrības un darba ņēmējus.
Diskusijas atklāšanā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra to, ka arodbiedību izpratnē prioritārs temats ir vidējās neto darba samaksas pieaugums, tajā skaitā arī minimālās algas pelnītāju pirktspējas pieaugums – viena no arodbiedrību centrālajām prasībām attiecībā uz darba devējiem un valdību. Arodbiedrības gatavojas darbam nākošgad, kad ES jaunās institūcijas izstrādās “Eiropas Sociālā Dialoga Pakta” sagatavošanu un pieņemšanu, šajā darbā iesaistot tradicionālo sociālo partneru trīsstūri – valdību, arodbiedrību un darba devējus. “Temati, kas iezīmējas kā prioritātes ES nākošo gadu darbā, liecina par sociālās spriedzes ārkārtīgi augstu līmeni, kuru Eiropas institūcijas vēlas mazināt ar mērķtiecīgām rīcībām. Tieši šajā sakarā mēs gaidām no Latvijas valdības daudz enerģiskāku rīcību,” uzsver LBAS priekšsēdētājs.
Diskusiju ievadīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājs Mārtiņš Zemītis, raksturojot topošo Eiropas Komisijas kompetenci un apņēmības līmeni. Eiropai ir būtiski veicināt prasmju attīstību visos līmeņos, īpaši STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā, lai saglabātu konkurētspēju globālā mērogā. Viņš atzīmēja, ka ES darbaspēka prasmju trūkums šajās jomās negatīvi ietekmē zaļās un digitālās pārmaiņas, kas kļuvušas par stratēģiskām prioritātēm.
“Eiropas valstīm pat, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, tām ir katastrofāli zems ieviešanas procents. ASV jauno tehnoloģiju pārnesi risina daudz ātrāk un lielākos apjomos,” norāda Eiropas institūciju pārstāvji.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa uzsvēra, ka sadarbība ar Eiropas institūcijām arodbiedrībām ir ārkārtīgi svarīga, lai ietekmētu darba vidi, darbinieku tiesības un ekonomisko politiku Latvijā. Viņasprāt, viens no galvenajiem uzdevumiem šajā sadarbībā ir stiprināt darba tiesību īstenošanas instrumentus, tai skaitā caur Eiropas Darba iestādes (ELA ) un Latvijas Darba valsts inspekcijas lomu.
Preisa ar atzinību vērtēja Eiropas institūciju secinājumus, kuros nepārprotami atzīmēts, ka pašreizējā konkurētspējas uzturēšana balstās uz zemām algām un represīvām metodēm, kas ilgtermiņā ir kaitīga un neefektīva prakse. Eksperte īpaši akcentēja, ka konkurētspēju un produktivitāti ir iespējams uzlabot, ieguldot darba devēju un darbinieku prasmju attīstībā, inovācijās un tehnoloģijās. Lai veicinātu šo attīstību, būtiska ir darbinieku tiesību garantēšana uz apmācībām darba laikā.
Runājot par ilgtermiņa prioritātēm, Preisa uzsvēra, ka konkurētspējas pamatā ir paši cilvēki – darbinieki, kuru labklājība, veselība, izglītība, mājokļu pieejamība un drošība ir būtiski faktori valsts ilgtspējai. Eksperte minēja vairākas likumdošanas iniciatīvas, kurus sagaida Eiropas arodbiedrības, lai stiprinātu darbinieku tiesības, ieskaitot publisko iepirkumu direktīvu pārskatīšanu, direktīvu par taisnīgu pāreju, direktīvu par attālinātu darbu un tiesībām atslēgties, kā arī apakšuzņēmēju ķēžu regulēšanu.
Armands Gūtmanis, “Meta Advisory” vadītājs, semināra moderators, uzsver, ka prasmju attīstības un tehnoloģiju attīstības temati vairs nav vien reģionāli vai nacionāli izaicinājumi, bet globāli jautājumi, kas ietekmē Eiropas konkurētspēju pasaulē, jo īpaši attiecībās ar tādām lielvarām kā ASV un Āzijas valstis: “Ja STEM problēma kā prioritāte ir iekļauta jauno ES vadītāju un pētījumu dokumentu atziņās, tas norāda uz šīs problēmas planetāro mērogu!”
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Elīna Treija izteica nopietnas bažas par demogrāfijas krīzi, kas skar ne tikai Latviju, bet arī citas Eiropas Savienības valstis. Treija atzina, ka vairāki faktori ietekmē dzimstības kritumu, tostarp sabiedrības vērtību sistēma un finansiālie apstākļi. Viņa uzsvēra, ka ģimenes dibināšana ir cieši saistīta ar iespējām nodrošināt pamata vajadzības, taču šobrīd daudzām ģimenēm un jauniem cilvēkiem nav pieejami resursi, kas ļautu dzīvot stabilos un cilvēka cienīgos apstākļos. "Daudzi cilvēki dzīvo ļoti skarbos apstākļos, un tas tieši ietekmē vēlmi veidot ģimeni," norādīja Treija.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris diskusijā brīdināja par darbaspēka trūkuma bīstamajām sekām veselības nozarē, kas kavē Latvijas veselības politikas īstenošanu un apdraud valsts sociālo stabilitāti. Viņš uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes valsts sektorā kavē ilgtspējīgas valsts tautsaimniecības konkurētspējas uzturēšanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka valsts stabilitāte un labklājība ir tieši saistīta ar to, cik efektīvi un ilgtspējīgi tiek izmantoti pieejamie resursi, jo īpaši Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.
Vanaga izcēla vienu no aktuālajām problēmām, proti, ilgstošu un bieži vien neefektīvu Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu. Kā piemēru viņa minēja Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izmantošanu izglītības sektorā, kur bieži trūkst skaidrības un stratēģiskas pieejas. "Līdzšinējā pieeja pierāda, ka bez konkrētas stratēģijas un pārdomāta plāna mēs neizmantojam šo iespēju pilnībā," viņa piebilda. Vanaga arī norādīja, ka sabiedrībai būtu nepieciešams vairāk informācijas par to, kā tiek izmantoti struktūrfondi, lai būtu iespējams labāk izprast un izvērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka darba tirgus politikas attīstībā Latvijai ir svarīgi turpināt sadarbību ar ES institūcijām, lai nodrošinātu darbinieku tiesību aizsardzību un veidotu ilgtspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz cilvēkkapitāla attīstību un kvalitatīvu darba vidi.
Meta Advisory Latvia
