
2024.gada 19.septembrī Valts kontrole (turpmāk tekstā- VK) nāca klajā ar paziņojumu par veiktas Zemkopības ministrijas (turpmāk tekstā – ZM) revīzijas rezultātiem.
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka ieguldot 3,1 miljonu eiro sava elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, ZM nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem. Izveidotais elektroauto uzlādes staciju tīkls neatbilst ZM autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamām tehniskajām iespējām. Turklāt iepirkums izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. ZM elektroauto uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties ZM vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroauto risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas (vairāk nekā 22 kW) elektroauto uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās. ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroauto parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. ZM akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi. ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu.
Lai gan 2022. gadā ZM resora autoparkā bija tikai seši elektroauto, ZM iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām. Jau 2022. gadā ZM samaksāja komersantam 2,4 miljonus eiro jeb apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām tika pabeigts. Turklāt, Izmantotās iekārtas ir novecojušas. 2024. gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāv neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās.
Tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka uzstādītās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu. Gandrīz vienīgais uzlādes staciju lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests (92% no visām uzlādēm).
Iepazīstoties ar ZM veiktā iepirkuma dokumentāciju, secināms, ka ZM un izpildītājs vairākkārtīgi ir veicis grozījumus piegādes un izpildes līgumos, grozot cenu un citus līguma noteikumus. Šādas, liela apjoma izmaiņas konkursa dokumentācijā var liecināt par iespējamo neatļauto piedalīšanos mantiskajos darījumos (KL 326 pants) par iespējamo konkrēto lieljaudas iekārtu iegādes nodrošināšanas lobēšanu – tirgošanās ar ietekmi (KL 3261 pants) un iespējamo komerciālo uzpirkšanu (KL 199.panta (1) daļa).
2022.gada 31.jūlijā publiskajā telpā paradījās ziņas par iespējamo politisko korupciju, jo tiesības uzlādes infrastruktūru izbūvēt ieguva SIA “Reck”, kurā patiesā labuma guvēja ir ministriju tajā laikā vadošās Nacionālās apvienības politiķa Riharda Kola māsa.
ZM elektroauto uzlādes staciju tīkla izveides Iepirkumam uzmanību pievērsa plašsaziņas līdzekļi5, norādot uz iespējamu interešu konfliktu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2022.gada 31.jūlijā Latvijas Televīzijai atbildēja, ka, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, interešu konflikta likuma pārkāpumi uzlādes punktu iepirkumā neesot saskatāmi6.
Vēršam Jūsu uzmanību, kā pašlaik viena no augstākajam valsts pārvaldes amatpersonām- Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Valsts kancelejas direktora amatā tika pārcelts no ZM, kur pildīja ZM valsts sekretārā pienākumus laika periodā no 2022. gada 3. janvāra līdz 2024. gada 11. augustam, tostarp darbojoties arī elektroauto uzlādes staciju tīkla projekta realizēšanā.
1.Ņemot vērā augstāk norādīto vēršamies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ar sekojošiem jautājumiem un lūgumiem:
Vadoties no Operatīvās darbības likuma, Kriminālprocesa likuma, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā. Vadoties no VK sniegtās informācijas par ZM 3,1 miljonu eiro naudas līdzekļu izšķērdēšanu neatbilstoša elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, rodas pamatoti jautājumi par KNAB atbildīgo amatpersonu bezdarbību.
Lūdzam sniegt atbildi, kāpēc pēc izskanējušas jau 2022.gadā informācijas par iespējamiem koruptīviem riskiem saistībā ar elektroauto uzlādes stacijas tīkla izbūvi (tiesības uzlādes infrastruktūru izbūvēt ieguva SIA “Reck”, kurā patiesā labuma guvēja ir ministriju vadošās Nacionālās apvienības politiķa Riharda Kola māsa), KNAB neveica atbilstošas operatīvas vai kriminālprocesuālas darbības? KNAB kā iestādes bezdarbība grauj iedzīvotāju uzticību tiesiskai iekārtai, valsts pārvaldei.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.pantu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Lūdzam izvērtēt izskanējušo informāciju un rīkoties atbilstoši ne tikai likumu jēgai, bet arī mērķim, uzsākt kriminālprocesu un veikt specialas izmeklēšanas darbības, lai atbildīgas personas tiktu sauktas pie Krimināllikumā paredzētas atbildības. Lūdzam nodrošināt vainīgo personu saukšanu pie krimināllikumā paredzētas atbildības, lai saglabātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldes un sabiedrības kartībai, likumībai un tiesiskumam valstī.
Lūdzam rakstiski informēt politisko partiju “SUVERĒNĀ VARA” par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz procesa turpmāko virzību
Jautājumi E.Siliņas kundzei:
Vai, ieceļot amatā Valsts kancelejā bez konkursa bijušo ZM valsts sektretāru Raivi Kronbergu tika izvērtēta iespējamā kandidāta atbildība pēc KL 197 panta “Nolaidība” ZM iepirkumā par elektroauto uzpildes stacijas izveidi, ņemot vērā to, ka VK jau bija uzsākusi ZM iepirkuma revīziju?
Kāpēc netika rīkots konkurss par valsts kancelejas vadītāja amatu?
Cik, par kādām summām un pie kādām valsts iestādēm atbilstoši 2025.gada budžeta projektam tuvākā gada laikā ir plānots izbūvēt elektroauto uzlādes stacijas? Lūdzam sniegt detalizētu informāciju.
Rīgā, 2024. gada 26.septembrī
Jūlija Stepaņenko
Politiskās partijas “SUVERĒNĀ VARA”
valdes priekšsēdētāja