Augstisvētītajiem Virsganiem, Dievu mīlošajiem draudžu ganiem, godbijīgajiem diakoniem, visgodājamai mūku kārtai un visiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas uzticīgajiem bērniem.
Augstisvētītie brāļi Virsgani, visgodājamie priesteri un diakoni, Dievu mīlošie inoki un inoces, mīļie brāļi un māsas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas bērni!
Kristus Augšāmcēlies!
Ir noslēdzies Lielais gavēnis, un mēs atkal dzirdam Dieva eņģeļa gaiša prieka un svētīgā iepriecinājuma pilno balsi: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies» (Lk. 24: 5-6). Pēc krusta ciešanām un nāves – Augšāmcelšanās, milzīgs prieks, uzvaras gaviles! «Slava Dievam! – saka svētais Kronštates Jānis, – Kristus ir Augšāmcēlies no mirušiem; Patiesības Saule, uz laiku it kā nodzisusi un apslēpta kapā, no jauna iemirdzējās un apspīdēja visu pasauli prieka pārņemtiem dzīvinošiem stariem.»
Svētās mirru nesējas – sievas «dziļā rītā» aizsteidzās uz Sava Skolotāja un Kunga kapu un izdzirdēja priekpilno eņģeļa vēlējumu: «ejiet un sludiniet pasaulei, jo Kristus ir Augšāmcēlies» (Pashas ipak.). Šie gaišā prieka piepildītie vārdi satur aicinājumu sludināt labo vēsti par Kristus Augšāmcelšanos. Kas ar to ir domāts? Vai sludināt tikai vārdos vien? – Nē! Par Augšāmcēlušos Pestītāju mēs liecinām ar mīlestības un žēlsirdības darbiem, personīgo ticības un lūgšanas varoņdarbu, rūpēm par tuvajiem un tālajiem, līdzcietīgu kristīgo dzīvi, kas nepazīst nekādu ienaidu, naidu, skaudību, niknumu un postu nesošu iedomību. Svētais Teodors Studīts aicina mūs kļūt par mūžīgās Pashas dalībniekiem, iemantojot iekšējo sirds skaidrību un svētumu caur «kaislību, nelabu vēlmju un jebkura cita ļaunuma nomērdēšanu. Kas izpelnīsies sasniegt šo visu, – raksta vislīdzīgais tēvs, – tas svinēs Pashu nevis vienu reizi gadā, bet katru dienu».
Svētie apustuļi un mirru nesējas sievas, kuru skumjas un bēdas nomainīja prieks, vienoti sirdī un vienā mutē slavēja Kristus Augšāmcelšanos. Visa kristīgā ticībā ir dibināta uz Augšāmcelšanās brīnuma pamatiem. Baznīca sludina Kristus Augšāmcelšanos kā visdārgāko un vispriecīgāko notikumu. Kristus Pashas nedziestošā gaisma ir atspīdējusi visiem cilvēkiem, kas dzīvo uz zemes. Un arī mūsu svētā Baznīca, kuras nesatricināmais un nelokāmais pamats ir Augšāmcēlies Kristus Pestītājs, caur svēto apustuļu sludināšanu, milzīgām ticības un dievbijības, nelokāmības un moceklības pūlēm deviņi simti gadu garumā senajā Latvijas zemē ir saglabājusi svēto Pareizticību un nodevusi mums pašu dārgāko – svēto Latvijas Pareizticīgo Baznīcu. Un, ja mēs patiešām esam pareizticīgie, tad mums tas ir skaidri un gaiši jāsaprot – Virsganiem, draudžu ganiem, mūku kārtai un visiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas uzticīgajiem bērniem. Kā savs acuraugs mums ir jāsargā lielais, svētais un visupestījošais mantojums, ko mums ir nodevuši mūsu dievbijīgie senči – svētā Latvijas Pareizticīgā Baznīca! It īpaši tagad, mūsu ļoti sarežģītajā laikā. Apustuļa Pāvila vārdiem: «Jo šīs dienas ir ļaunas… nepadodieties neprātam…» (Ef. 5:16-17). Arī Tas Kungs brīdina mūs: «Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ» (Mt. 24:4). Lai Žēlīgais Dievs pasargā mūs no šķelšanās, atkrišanām, pārpratumiem, no jukām un strīdiem.
Mīļie Augstisvētītie Valdnieki, tēvi, brāļi un māsas, aicinu jūs atcerēties mūsu dotos solījumus Tam Kungam un Viņa svētajai Baznīcai. Mums visiem pareizticīgajiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas saglabāšanas, nedalāmības un vienotības, uzticības tai «līdz pat asinīm» piemērs ir Rīgas Arhibīskapa svētā svētmocekļa Jāņa dziļā ticība, viņa dzīve, nelokāmība ticības jautājumos un mocekļa nāve. No svētā svētmocekļa Jāņa neiznīcīgajām miesām, kas atdusas Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, nāk palīdzība un dziedināšanas visiem, kas griežas pie viņa pēc aizstāvības.
Neaizmirsīsim un svēti turēsim cieņā svētā svētmocekļa Arhibīskapa Jāņa novēlējumu mīlēt un būt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas sardzē un sargāt tās vienotību līdz galam!
Svētais apustulis Pāvils māca: «Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi. Jo viņš ir mūsu miers.» (Ef. 2:13-14). Uz mieru aicina mūs Augšāmcēlies Kungs. Šodien it īpaši mums no visas sirds ir jāvēršas pie mūsu Kunga un Pestītāja ar karstām lūgšanām un jālūdz, lai Viņš dod mums mieru: Viņš un tikai un vienīgi Viņš ir mūsu miers.
Brāļi un māsas, lielā mīlestībā uz Augšāmcēlušos Kungu un ikvienu cilvēku, dedzīgi lūgsim Dievu par mūsu svēto Baznīcu, par tās vienotību un netraucētu pastāvēšanu. Lai Tas Kungs pasargā mūs no ķildām un šķelšanās! Nelokāmi ticot Augšāmcēlušamies Kristum, turēsimies Kristus mierā, pestījošā vienotībā un brālīgā mīlestībā. Lai Tas Kungs saglabā mūsu Latvijas valsti, tās tautu un mūs visus mierā un labklājībā.
Mīļie brāļi un māsas, mūžīgais Pashas prieks lai sasilda jūsu sirdis un ieiet katrā mājā, piepildot jūs ar ticību, mīlestību, cerību un mieru.
Kristus ir Augšāmcēlies!
Visu man Dieva uzticēto Vislatvijas draudzi ar prieku apsveicu Gaišajos Kristus Pashas svētkos, lūdzu Dievu par jūsu visu veselību un pestīšanu. Vēlu mieru, prieku, kristīgu savstarpējo sapratni, stipru veselību un neizsīkstošu Dieva palīdzību.
Kristus patiesi ir Augšāmcēlies!
Mūsu Kunga Jēzus Kristus, Kas ir Augšāmcēlies no mirušiem, svētība, Viņa Visšķīstās Mātes, svētmocekļa svētā Rīgas Jāņa un visu svēto lūgšanas un mana Virsgana svētība lai ir ar jums visiem. Āmen.
Dieva Žēlastībā
Aleksandrs
Rīgas un visas Latvijas Metropolīts
Kristus Pasha,
Rīga,
2023. g.
