Visi eņģeļi priecājas debesīs, un cilvēki priecājas šodien: visa radība spēlē Tā Kunga Pestītāja labā, kurš dzimis Betlēmē ... (stichera on Un tagad: par svētku litiju) Visu godājamie tēvi, dārgie brāļi un māsas!
No visas sirds sveicu jūs gaišajos Tā Kunga un Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšanas svētkos no Visšķīstākās Jaunavas Marijas un civilajā Jaunajā gadā! Dievišķais bērniņš Kristus piedzima tumšā naktī, kas ir garīgi gaišāka par jebkuru dienu, jo “Īstā gaisma” nolaižas uz zemes (Jāņa 1:9). Tagad Pestītājs nāk pie cilvēkiem, kas iegrimuši izmisuma un grēka dziļumos, dodot cerību uz uzvaru pār velnu un atbrīvošanos no viņa varas. Šodien skan priecīga dziesma: “Dievs ir ar mums! Bērns piedzimst mums, Dēls, un mums dots! Dievs ir ar mums!" (Jesajas 9:6)
Kristus Piedzimšanas pēcsvētku dienas ir svētdienas, Ziemassvētku laiks, kurā mēs priecājamies, pieminot Dieva Dēla nākšanu uz zemes. Taču nereti garīgo prieku svinētāju neprātības dēļ aizēno grēcīgs prieks, pārēšanās un piedzeršanās. Tas ir nepareizi un nepieņemami!
Svētais Teofans Vientuļnieks mūs māca par Ziemassvētku laika svinēšanu šādi: “Svētā Baznīca, lai paaugstinātu mūsu prieku šajās dienās, ieviesa viņiem gavēni - kaut kādu ierobežojumu, lai, ieejot tajās, mēs justos kā mēs ejam uz brīvību. Neskatoties uz to, Viņa nekādā gadījumā nevēlas, lai mēs nodotos tikai jutekļu baudām un miesīgām baudām vien. Bet kopš neatminamiem laikiem, saucot šīs dienas par Ziemassvētku laiku, ir nepieciešams, lai mūsu prieks to laikā būtu svēts, kā viņi ir svēti. Un, lai neaizmirstu, kurš, izklaidējoties, ielika mūsu mutē īsu dziesmu dzimušā Kristus godam, kas nomierina miesu un paaugstina garu, norādot viņam šo nodarbošanās cienīgas dienas: “Kristus ir dzimis. - pagodiniet!” ”(“ Pārdomas par Kristus piedzimšanu”) .
Sena dievbijīga paraža līdz mūsdienām saglabājusi slavināšanas tradīciju, kad svētajās dienās priesteris ar kori apstaigāja draudzes locekļu mājas un pagodināja Kristu, dziedot baznīcas himnas, kas paaugstina ticīgo dvēseles gavilē par Dievišķā dzimšanu. Zīdainis un Viņa tīrākā māte. Šai tīrajai un garīgajai paražai nebija nekāda sakara ar dzērāju svētkiem, māmuļu teātra dēkām un vēl jo vairāk ar tautas dūru kaujām vai grēcīgu zīlēšanu. Godināšana notika ar lūgšanu un mājokļa iesvētīšanu, pēc tam tika ieturēta maltīte, ko pavadīja ganu un ganāmpulku garīga saruna. Pareizi būtu atcerēties šo nepelnīti aizmirsto tradīciju un atjaunot to, saņemot dvēselei glābjošus labumus un tādējādi vienojot mūsu pagastus!
Neaizmirsīsim arī to, cik svarīga ir lūgšana mums šajās svētajās dienās par visas mūsu Baznīcas labklājību, par mūsu Dieva sargāto Latvijas valsti, par mieru un mīlestību; cik svarīga ir mūsu savstarpējā lūgšana, kas padara mūs par brāļiem un māsām Kristū! Īpaši lūgsimies un izpaudīsim savu ticību labajiem darbiem attiecībā uz tiem, kas ir izsalkuši, kuri cieš garīgi un fiziski, kas ir ceļā, ieslodzījums;
Paki, sveicot jūs civilajā Jaunajā gadā un Ziemassvētkos mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus miesā, es aicinu Viņa žēlīgo svētību visam ganāmpulkam, ko Dievs man ir nodevis! Lai svētīgs, mierpilns, Dieva žēlastības, sabiedrisku sasniegumu un ģimenes prieku bagāts nākamais gads!
Ar Dieva žēlastību,
pazemīgais Aleksandrs,
Daugavpils un Rēzeknes bīskaps.
