Kariņš: Latvija ir spērusi nozīmīgu soli cīņā ar naudas atmazgāšanu


foto;Valsts kanceleja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzinīgi vērtē Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto likumu pakotni finanšu sektora uzraudzības "kapitālā remonta" īstenošanai, norādot, ka Latvija ir spērusi nozīmīgu soli cīņā ar naudas atmazgāšanu.

“Saeimas šodien pieņemtie lēmumi ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu finanšu sektora uzraudzību, ieviešot spēcīgus instrumentus cīņai ar naudas atmazgāšanu.  Tā mēs skaidri demonstrējam mūsu politisko apņemšanos veidot stabilu un ilgtspējīgu finanšu sektoru, kas ir stūrakmens mūsu tautsaimniecības attīstībai,” pauda K. Kariņš.

Saeimai pieņemot valdības piedāvāto likumu pakotni “kapitālā remonta” īstenošanai, tiek arī izpildītas ES 5. Naudas atmazgāšanas direktīvas prasības sešus mēnešus pirms termiņa.

“Kapitālā remonta” likumu pakotne nostiprinās Latvijas finanšu sektora uzrauga Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) padomes neatkarību, pārvaldību un atbildību.

Visi FKTK padomes locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju, tiks apstiprināti ar Saeimas lēmumu. Šāda norma ir atbilstoša starptautiskai praksei un atbilst Bāzeles komitejas banku uzraudzības principiem, jo tie uzlabos amata kandidātu izvēles procesa caurskatāmību.

Šodien Saeimā pieņemtās normas ļauj Latvijai daudz ātrāk ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktās sankcijas. Latvijai turpmāk vairs nebūs jāgaida attiecīgie ES lēmumi sankciju piemērošanai.

Šodien pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā nosaka prasību kompetentajām institūcijām nodrošināt sankciju režīma ievērošanu un ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem.

Latvijas izvēlētā pieeja ir balstīta Eiropas Centrālās Bankas, Egmont grupas un OECD sniegtajā konsultatīvajā atbalstā finanšu sektora uzraudzības reformai. 

Latvija jau ir sasniegusi būtisku progresu finanšu sektora sakārtošanā:

  • Trešo valstu depozītu apjoms ir samazināts līdz 8% no kopējā depozītu apjoma, tādējādi  izskaužot būtiskus naudas atmazgāšanas riskus;
  • Latvijas tiesību aizsardzības iestādes 2019. gadā ir “iesaldējušas” aizdomīgus aktīvus 83,2 miljonu eiro apjomā, kas ir piecreiz lielāks apjoms nekā tādā pašā laika periodā 2018. gadā;
  • Atbilstoši “Moneyval” rekomendācijām Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem;  līdz šim brīdim likvidēti 17 000 “čaulas” uzņēmumi.

“Kapitālā remonta” reformu Latvijas valdība turpinās īstenot līdz 2019. gada beigām.

Valsts kanceleja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli