Publiski pieejamie dati liecina, ka alus darītavu skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis vairākas reizes. Būtiski ir mainījies arī alus darīšanas process – to ietekmē tehnoloģiju attīstība, mākslīgais intelekts, kvalitātes kritēriji un ilgtspējas aspekti. Alus darīšanas process kļūst aizvien digitalizētāks un virkni aldaru pienākumus pārņem tehnoloģijas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē galvenās alus sastāvdaļas būs ūdens, iesals, apiņi, raugs un mākslīgais intelekts, vai tomēr cilvēks un viņa prasmes ir neiztrūkstošs elements alus darīšanas procesā?
Mākslīgā intelekta iesaiste alus brūvēšanā
Lai gan pamata procesi alus darīšanā saglabājušies nemainīgi, būtiski audzis automatizācijas līmenis, un šobrīd ir daudz plašākas iespējas kontrolēt procesus. Arī alus darīšanā, kā jau daudzās jomās, ienācis mākslīgais intelekts, piemēram, to izmanto gan alus testēšanā, atvieglojot cilvēku darbu. Ar mākslīgā intelekta palīdzību var arī iegūt brūvēšanas receptes, taču ir nepieciešamas cilvēka prasmes un zināšanas, lai atkārtoto paraugu sabrūvētu tādā pašā kvalitātē. Ja nebūs cilvēku, kuri prot un vēlas strādāt ar šīm tehnoloģijām, tad no tām nebūs lielas jēgas. Aldaris ar atbilstošām prasmēm un zināšanām ir bijis svarīgs elements gan pirms simts gadiem, gan mūsdienās.
Resursu pieejamības ietekme
Paradoksāli, bet, pieaugot automatizācijai, vienlaikus pieaug arī cilvēka loma ražošanas procesā, jo nepieciešams aizvien jaunas tehnoloģiskās zināšanas. Cilvēka faktors ir svarīgs tieši procesu kontroles jomā. Aldarim ir jāpārzina viss process no A līdz Z, jāprot atpazīt kvalitatīvas izejvielas, jāzina to saistība, kā arī dažādu tehnoloģisko parametru ietekme uz gala produktu. Vienlaikus, analizējot tendences pasaulē, varam prognozēt, ka arī Latvijā alus darīšana nākotnē kļūs vēl automatizētāka, to ietekmē arī resursu pieejamības, tostarp, darbaspēka jautājums, kā arī virzība uz aizvien ilgtspējīgāku ražošanas procesu.
20 gados lielākie saražotā iesala apjomi
Alus darīšanā gala rezultātu bieži vien nosaka tieši nianses, tāpēc ir ļoti svarīgi ne tikai nepārtraukti atjaunot zināšanas un pilnveidot prasmes darbā ar dažādām iekārtām, bet arī uzturēt tās darba kārtībā. Vienlīdz būtiska loma ir arī izejvielu kvalitātei. Nav noslēpums, ka saražoto alus apjomu ziņā Latvija nevar konkurēt ar Vāciju, Čehiju vai ASV, tomēr arī mums ir iemesls lepoties - Latvija pasaules kartē var iezīmēt sevi ne tikai ar senām alus darīšanas tradīcijām un kvalitāti, bet arī ar atsevišķām izejvielām. “Aldaris” ražošanā izmanto kvalitatīvu Latvijas iesalu no “LATMALT” iesalnīcas Zemgales plašumos Staļģenē, kuras kopējā jauda ir aptuveni 7200 tonnas iesala gadā. Tik lielos apjomos iesals Latvijā nav ražots un ir patiess prieks, ka Latvijā var ne tikai ražot alu, bet izmantot arī pašmāju, Latvijas zemnieku audzētu graudu iesalu – gan miežu, gan kviešu, gan arī rudzu iesalu, ko izmantojam rudzu maizes eilā, papildinot brūvējumu arī ar pašu rudzu maizi. Latvijas iesalu izmanto arī aldari Lietuvā un Igaunijā, atzīstot tā labo kvalitāti. Tas ir īpaši būtiski, jo iesals ir otra lielākā alus sastāvdaļa pēc ūdens, tikai pēc tam seko apiņi un raugs.
Patērētāju izglītošana un tendenču maiņa
Domājot par alus ražošanas tendencēm Latvijā, jāsaka, ka pašmāju aldari zina, ko vēlas patērētājs, un, lai gan vidējais alus cienītājs Latvijā ir diezgan konservatīvs savās izvēlēs, tiek piedāvātas arī jaunas garšas, filtrēts un nefiltrēts alus, gaišāks un tumšāks u.tml. Ja jāapraksta viena iecīnītākā alus garša Latvijā, tad jāsaka, ka mūsu patērētājiem tuvāks ir saldāks alus ar nelielu apiņu rūgtumu. Tomēr tendences mainās, jo alus cienītāji kļūst zinošāki, aizvien vairāk pievērš uzmanību tieši kvalitātei, nevis kvantitātei. Piemēram, pirms pāris gadiem bezalkoholiskais alus Latvijā vēl nebija populārs, bet šobrīd tirgus tendences liecina, ka interese par to pieaug. Pakāpeniski aug arī īpaši apiņoto alus, piemēram, IPA cienītāju skaits, kā arī interese par nišas produktiem.
Latvijā attīstītās ne tikai alus darīšanas kvalitāte, bet arī alus baudīšanas kultūra, ko ietekmē arī pasaules tendences. Prognozējams, ka nākotnē pieaugs interese par aliem ar dažādām garšām, tostarp, par bezalkoholisko alu ar kādu īpašu garšu. Vienlaikus jāatceras, ka alus darītājiem ir arī jāizglīto patērētājs, uzsverot un atgādinot par atbildīgu alus baudīšanu.
AS “Aldaris” ražošanas vadītāja Dace Šķēle
